Vegānā ābolkūka
Dvēseļu kūkas
Manā bērnībā par Helovīniem neko nezinājām. Augām kā padomju bērni, un mums nebija nekādu dvēseļu. Kur nu vēl mirušajiem! Skolā mūs izglītoja, ka Dieva nav, ir tikai miesa, un ir mūžam nemirstīgais Ļeņins. Toties stāstīja par komunismu, “solot katram pēc vajadzībām, prasot no katra pēc spējām” un tādā garā. Kā vēlāk noskaidrojās, nekas no tā visa nestrādā, solītais komunisms tā arī nepienāca, bet valsts sabruka.
Ievads
Teksts: Sandra Ošiņa
Foto: Valdis Ošiņš
01/11/2020
Vegāno ābolkūku reiz cepu, dodoties ciemos pie mūsu draudzenes Dagnijas, kura jau gadiem nelieto dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktus. Domājot par ciemakukuli, man bija svarīgi atrast tādu kūkas recepti, kuru varētu ēst visi.
Dagnija dzīvo mājā meža ielokā, kopā ar ģimeni rūpējas par veselu saimi suņu un kaķu, viņa varētu būt visu pamesto, slimo un grūtībās nonākušo aizbildne. Dagnijā ir tāds iedzimts gēns – rūpēties par visiem, un īpaši par vājākiem. Savu mīluli mopša šķirnes kucīti Jūli viņa atrada ceļa malā. Kāds to bija izmetis no auto un atstājis likteņa varā, slimu, novārgušu, knapi dzīvu. Nezinu, kādi ir pamesto dzīvnieku sargeņģeļi, bet Jūlei tāds ir bijis, parūpējies, lai Dagnijas pastaiga ved tieši turp, cerot, ka viņas sirds iežēlosies par nabaga radībiņu. Nezinu daudz cilvēku, kuri spētu tā rūpēties par dzīvnieciņu, gatavot vanniņas, pirkt speciālu pārtiku, uzšūt krekliņu un darīt visu, visu, lai slimais dzīvnieciņš atveseļotos un atgūtu gan fizisko, gan psiholoģisko formu. Ar bezgalīgu pacietību, neatlaidību un ticību, ka viss noteikti būs labi. Nu Jūle jau ir piedzīvojusi mopsim cienījamu vecumu, Dagnija no Jūles ir piedzīvojusi daudz prieka un mīlestības.
1. novembris ir Pasaules Vegānu diena, nolēmām recepti publicēt tieši šodien. Mūsu ģimenē ēdam daudzveidīgi un neizslēdzam nekādus pārtikas produktus, pēc iespējas vien izvairoties no ēdieniem, kuri radīti, vadoties tikai pēc biznesa interesēm. Tā teikt, lētāķ saražot, dārgāk pārdot. Cenšamies atbalstīt vietējos zemniekus, pērkot viņu izaudzēto pa tiešo mazajos tirdziņos. Bet cienām un respektējam dažādu ēšanas kustību cilvēkus. Tāpēc jau mūsu pasaule ir interesanta, ka dažāda.
Recepti veltām Dagnijai un citiem vegāniem. Daudzi no viņiem tradicionālās receptes piemēro vegāniskajam dzīvesveidam, un tas ir ļoti radošs process. Vegānu receptēs man patīk daudz un dažādu jaunu atklājumu un garšu salikumu, kā pierastos produktus var izmantot un kombinēt neparastos veidos.
Šajā receptē kūku kopā satur ābolu pektīns, tāpēc tā gluži labi izdodas no mīklas, kurā nav olu. Kūkas, kuru mīklai pievienoti burkāni, ķirbji, bietes, šoreiz ābolu sula, ir sulīgas un ļoti gardas. Pašiem lemt, vai lietot medu, vai tā vietā kādu sīrupu. Mēs izvēlējāmies tumšo Dansukker sīrupu. Kūka noteikti garšos ikvienam.
Receptes iedvesmas avots.
#Vegāns ēdiens #Vienkārši pagatavojams ēdiens #Lēti pagatavojams ēdiens
Sastāvdaļas
- 325 g pilngraudu kviešu vai speltas kviešu miltu (der arī balto kviešu milti)
- 1 ēdamkarote cepamā pulvera
- 2 tējkarotes dzeramās sodas
- 1 ēdamkarote malta kanēļa
- 2 cm gabaliņš sarīvētas svaigas ingvera saknes pēc izvēles
- ½ tējkarotes maltu krustnagliņu
- 250 ml sīrupa vai medus (kļavu sīrupa, agaves nektāra, mums bija Dansukker brūnais sīrups)
- 250 ml svaigi spiestas ābolu sulas ar visām nogulsnēm (ar rezervi to var izspiest no 2–3 āboliem)
- 125 ml augu eļļas + vēl mazliet formas ieeļļošanai
- Šķipsna vaniļas cukura
- 3–4 cepšanai piemēroti āboli, kādi no skābajām šķirnēm
- Nedaudz brūnā cukura un malta kanēļa pārkaisīšanai
- Nedaudz eļļas un miltu formas sagatavošanai
- Apaļā cepamā forma 28 cm diametrā
Soļi
Solis 1
Visas sausās sastāvdaļas – miltus, garšvielas, irdinātājus sajauc bļodā.
Solis 2
Divus vai trīs ābolus ar visām mizām un serdēm sagriež gabaliņos, sablendē un sulu izspiež caur sietu vai marli. Vēlams, lai sulā nonāk daļa no augļu mīkstuma, lai veidojas nogulsnes, tā sulā būs vairāk pektīna, kas ābolos visvairāk ir mizās. Nomēra vajadzīgo daudzumu sulas.
Solis 3
Miltu maisījumā izveido bedrīti un pievieno šķidrās sastāvdaļas – ābolu sulu, eļļu un sīrupu vai medu. Ja lieto medu un tas ir biezs, to pirms pievienošanas izkausē.
Solis 4
Apaļo cepamo formu ieeļļo un izkaisa ar miltiem.
Solis 5
Ieslēdz cepeškrāsni uzkarst uz 180 C grādiem.
Solis 6
Mīklu lej formā. Nomizo 2 vai trīs lielus ābolus, iztīra serdes, sagriež plānās šķēlēs un pārliek mīklai. Pārkaisa ar brūno cukuru un maltu kanēli.
Solis 7
Liek cepties apmēram 40 līdz 50 minūtes, līdz āboli ir mīksti un mīkla izcepusies. To var pārbaudīt, iedurot koka iesmiņu vai nazi – izvelkot tiem jābūt bez pielipušas mīklas.
Solis 8
Kūku ņem laukā no krāsns un pirms griešanas pilnībā atdzesē.
Saistītās receptes
Dvēseļu kūkas
Manā bērnībā par Helovīniem neko nezinājām. Augām kā padomju bērni, un mums nebija nekādu dvēseļu. Kur nu vēl mirušajiem! Skolā mūs izglītoja, ka Dieva nav, ir tikai miesa, un ir mūžam nemirstīgais Ļeņins. Toties stāstīja par komunismu, “solot katram pēc vajadzībām, prasot no katra pēc spējām” un tādā garā. Kā vēlāk noskaidrojās, nekas no tā visa nestrādā, solītais komunisms tā arī nepienāca, bet valsts sabruka.
Zemeņu tartes jeb groziņi
Zemeņu tartes jeb groziņiIevadsTeksts: Sandra Ošiņa Foto: Valdis Ošiņš Zemeņu tartes vai zemeņu groziņi – kā pareizāk būtu saukt šīs kūkas, es nezinu. Un varbūt tam arī nav nozīmes, galvenais, lai labi garšo. Ja klasiskos groziņus var ēst, paņemot rokā, šīs kūkas ir...
Violas Bīriņas rabarberu maize
Violas Annas Bīriņas rabarberu maize ir vienkārši un ātri pagatavojams pavasara gardums. Kā radīts reizēm, kad pēkšņi ierodas negaidīti ciemiņi un gribas pacienāt ar kādu savu cepumu. Ja dārzā aug rabarberi, ledusskapī ir kefīrs un dažas olas, plauktā milti, cukurs un vēl šis tas pa šķipsniņai, pa karotītei, tad vajadzēs vēl tikai mazliet darba un mīlestības, lai tiktu pie smaržīgas un garšīgas rabarberu kūciņas.