Taupības jeb vārāmā kaste

Teksts: Sandra Ošiņa

Jaunie elektrības un gāzes tarifi neganti spiež pārdomāt, ko ikviens varam darīt taupības labā. Noderīgi padomi atrodami iepriekšējā gadsimta kara gados izdotās grāmatās, kad iedzīvotāji kara laikā piedzīvoja dramatisku nepieciešamību taupīt kurināmo. Mūsu dienās, kad esam norūpējušies ne tikai par rēķiniem, bet arī par mūsu planētas resursu taupīšanu, šie padomi šķiet apdomāšanas vērti. Pie pupiņu salātu receptes aprakstu savas mammas metodi, kurā gatavo ēdienu, satītu biezās segās un spilvenos.

Bet ir bijušas arī speciāli iekārtotas taupības jeb vārāmās kastes. Šo paņēmienu varētu salīdzināt ar mūsdienu restorānu šefpavāru iemīļotu lēni vārītu ēdienu, kurā īpaši labi saglabājas smarža un garša, ēdiens ir mīksts, graudaugi un pākšaugi uzbrieduši kā pūkas. Mājsaimniecībā tādējādi ietaupās elektrība, gāze vai malka. Nepiedeg katli. Putra nevar pāriet pār katla malām. Kamēr ēdiens savā nodabā gatavojas, varam darīt ko citu – strādāt vai doties pastaigās pie dabas.

Interneta resursos atrodama informācija, ka šis paņēmiens ir izmantots gadu tūkstošiem. Ēdienu vispirms uzvāra uz pavarda un pēc tam liek speciālā kastē ar siltumizolāciju, kurā tas turpina vārīties tik ilgi, līdz gatavs. Tas var aizņemt vairākas stundas. Ebreju tradīciju ierobežojumu dēļ siltu ēdienu glabāja sabata dienai, kad bija noliegts gatavot uz uguns. Centrālās un Austrumeiropas tautu zemnieki sasedza uzvārītu ēdienu, pēc tam gāja darbos uz lauka.  Kad viņi atgriezās mājās, uzreiz varēja paēst siltas pusdienas. Dānijā to sauca par siena kasti, Zviedrijā un Vācijā – par gatavošanas kasti. Liels raksts pieejams Vikipēdijā franču valodā, kur minēts, ka dabas draugi šodien šo izgudrojumu piedāvā kā mūsdienīgu un labu risinājumu dabas resursu taupīšanai. Izlasītais apstiprina tautas gudrību, ka reizēm jaunais ir labi aizmirsts vecais.

Manā grāmatplauktā atradu Mikela Hindhedes un Luīzes Holles grāmatu “Kara laika virtuve” (1942, Rīga, O. Krolla izdevniecība), ko 1991. gadā apgāds “Vaga” iespieda kā faksimila izdevumu ar stilīgu Kristiāna Šica vāka zīmējumu un ilustrācijām. Šajā grāmatā apkopotās receptes būtu pelnījušas atsevišķu stāstu, it īpaši tāpēc, ka autori ir bijuši tiem laikiem ļoti progresīvi un izglītoti. Šoreiz publicēsim dažus citātus tieši par taupības kasti.

“Taupība kara laika virtuvē

Kurināmais materiāls

Kurināmais materiāls kaŗja laikos ir dārgs un tādēļ ar to jāapietas taupīgi. Piemēram, malku lietojot jāpatur prātā: ja uguns ir labi iedegusies un virums uz plīts uzvārījies – nevajag vairs bāzt pilnu plīti ar malku, bet zem katla pielikt tikai pāris pagales, lai uzturētu virumu vārīšanas stāvoklī. Kad katlā virums uzvārījies – sasniedz 100 C grādu, tas vairs karstāks nekļūs. Vārīšanās process ātrāk nenoritēs, vai nu liksim pilnu plīti ar malku un ļausim virai pa katlu mutuļot, vai ar pāris pagalītēm uzturēsim viru lēnā vārīšanās stāvoklī.

Tas pats, kas teikts par malku, jāņem vērā pie pārējiem kurināmiem materiāliem. Lai virumu uzvārītu, jādod liela liesma, bet pēc tam jānostāda maza liesmiņa.

(…)

Kādu malku ieteicams lietot virtuvē? Ja vajag kaut ko ātri uzsildīt vai uzvārīt (piemēram, tēju), tad vēlams ņemt sausu, smalki sacirstu egļu vai priežu malku, bet ilgākai vārīšanai ieteicamāka ir bērzu malka, kas deg ar lēnu liesmu, nerada daudz kvēpu un dod lielāku siltumu. Malkai jābūt sausai. Slapjas malkas siltuma spēja ir 20-25 proc. zemāka nekā sausai.

Vārāmā jeb taupības kaste

Runājot par kurināmā taupību un lietderīgu izlietošanu, nevaram aizmirst vienu no noderīgākiem mājturības piederumiem – vārāmo jeb taupības kasti, ar kuŗju gūstam šādus labumus: aiztaupās kurināmais materiāls par apmēram 50 proc., jo, kasti lietojot, ēdiens jāuzvāra un tad tikai īsu brītiņu uz uguns jātur; ēdiena tālākā gatavošana notiek kastē.

Ne mazāk svarīgs vārāmās kastes labums ir laika ekonomija. Kasti lietojot, ēdiens jāuzrauga vienīgi tik ilgi, kamēr tas uz uguns uzvārās, bet, kad ielikts kastē – saimniecei par to vairs nav jārūpējas un viņa var iziet no mājas vai nodoties citam darbam.

Ja mājās ir zāģītis un daži dēļi vai nederīga kaste, tad vārāmo kasti var viegli pagatavot. Pagatavošana ļoti vienkārša. No apmēram 1 cm bieziem dēļiem sasit četrstūrainu kasti ar cieši piespiežamu vāku. Kastes lielums atkarīgs no ieliekamā katliņa lieluma. (…)

Kasti pagatavojot jāaprēķina, lai starp katliņu un kastes sienām arvien būtu atstatums plaukstas platumā. (…) Ja kastē grib likt divus katliņus, garums jāpalielina ar tādu aprēķinu, lai starp katliņiem būtu 5-10 cm plata starpa. Dēļi, kasti gatavojot, jāsasit ļoti cieši, plaisas jāaizbāž un kaste no iekšpuses jāizklāj ar biezu papīru.

Kad kaste gatava, tālākais darbs norit šādi: kastes dibenu apklāj ar 5-10 cm biezu pildāmā materiāla kārtu. Šim nolūkam var ņemt sienu, smalkas koka skaidas, papīru vai citu kādu siltumu caurnelaidēju materiālu. Pildāmo materiālu jeb polstējumu cieši nostampā, ko vislabāk izdarīt ar koka rundziņu vai vāli. Ja kā pildāmo lieto papīru, tad pēdējais pirms kastē likšanas rokās pamatīgi jāsamīca, lai kļūtu mīksts un pieglaudīgs.

Kad dibens izklāts, kastes vidū ieliek audekla maisiņā iebāztu, lietošanai nolemto katliņu un tukšumu starp kastes sienām un katliņu cieši piestampā  ar to pašu materiālu, ar ko izklāts kastes dibens. Ja kastē liek divus katliņus, tad starpa jāpiestampā ar pildāmo materiālu. Pildot jāraugās, lai katliņa malas un polstējums būtu zemāks par kastes malām, lai uz katliņa varētu uzlikt 5-10 cm biezu spilventiņu un kasti noslēgt ar vāku.”

(…)

“Rīkošanās pie vārāmās kastes ir ļoti vienkārša. Ēdiena produktus saliek katlā, aiztaisa vāku, uz uguns uzvāra un 5-40 minūtes vāra, skatoties pēc produktu īpašībām, tad cieši noslēgto katliņu ar vārošo ēdienu  liek kastē, apsedz ar spilvenu un aiztaisa kastes vāku – ēdiens kastē turpinās vārīties un pēc kāda laika būs gatavs. Katlu no uguns uz kasti pārnesot, jārīkojas ātri un noteikti. Kaste jānovieto pavarda tuvumā, uz kāda soliņa. (…)

Lietojot vārāmo kasti, arvien jāpatur prātā:

1.     Vārot kastē, ēdienam vajag par ¼ mazāk šķidruma nekā vārot uz uguns, jo kastē ēdiens neizgaro.

2.     Ēdiens kastē vārās 2-3 reizes ilgāk nekā uz uguns, tādēļ kastē liekamais, ja tas paredzēts pusdienai, jāuzliek vārīties agri no rīta vai jau iepriekšējās dienas vakarā.

Ja kasti attaisa vaļā un ēdiens vēl nav gatavs, tad tas atkal jāuzvāra un jāliek kastē atpakaļ.

“Krāsnis un pareiza kurināšana” (Racionalizācijas institūts, red. Prof. Dr. ing. A. Delvigs, Rīga, 1943, Saimniecības literatūras apgāds)

Kad pirms pieciem gadiem nonācām mājā ar malkas apkuri, es būtu bijusi tik priecīga izlasīt šo grāmatu! Tas mums būtu aiztaupījis tik daudz malkas un rūpju, mācoties, ko darīt ar visiem plīts šīberiem, durtiņām, pelniem un skursteņu tīrīšanu. Šeit ir ļoti daudz vērtīgu padomu. Tajā starpā par taupības jeb vārāmo kasti.

“1. Vārot ēdienu kastē, cilvēka organismam tik nepieciešamās olbaltumvielas pārveidojas tā, ka tās ir vieglāk sagremojamas nekā uz uguns gatavotos ēdienos, jo augsta temperatūrā samazina to olbaltumvielu sagremošanas iespējas. Arī cietes (stērķeles) uzbriest vairāk nekā uz vaļējās uguns un tādēļ kuņģis tās labi sagremo. Ēdieni ir garšīgāki, jo aromvielas neizplūst.

2. Vārot kastē, ēdiena novārīšanās un pārskriešana izslēgta; tādēļ uzturvielu zaudējums ir mazāks.

3. Ēdienu, piem., pusdienai ir iespējams salikt traukā jau no rīta; pārnākot pēcpusdienā no darba, tas ir gatavs. Visas piedevas saliekamas reizē, bet gala iznākumā nekas nav izjucis. Sevišķi izdevīgi gatavot tādus ēdienus, kas prasa ilgāku gatavošanas laiku, proti pākšaugus, skābus kāpostus, biezputru v. c. Jāpiezīmē, ka biezputras iznāk kastē irdenākas, jo tās nemaisa. Bez kādas liekas uzmanīšanas ēdiens ir gatavs, tātad laika ietaupījums ir liels.

4. Tā kā kastē gatavojot ēdiens tikai īsu brīdi jāpavāra uz pavarda (15—20 min.; jo ilgāk ēdienu vāra, jo ātrāk tas kastē nogatavojas), tad kurināmā ietaupījums ir liels. Kastē ēdiens kļūst gatavs apm. 2—3 reizes ilgākā laikā nekā uz pavarda.

5. Tā kā gatavojot ēdienu kastē, traukus neiespaido tik liels karstums kā uz pavarda, ēdiens nevar piedegt. Trauki nenokvēp tik stipri kā uz pavarda vārot; atkrīt milzīgā bēršana, un trauki kalpo ilgāk.

levērojot pašreizējos apstākļus, vārāmā kaste varētu būt viena no visjaukākajām dāvanām katrai namamātei. Pirkt to pašreiz gan grūti, bet tā viegli izgatavojama pašu spēkiem.

Kastes gatavošanai ņem kādu stingrāku kasti vai grozu, — tik lielu, lai starp lietošanai paredzēto katliņu un kastes sienu atrastos apm. 10 cm plata sprauga. Šo spraugu piepilda ar kādu sliktu siltuma vadītāju, proti papīru, salmiem, sienu, kūdru, zāģu skaidām, koku plūksnām u. c. Kastes sienas iepriekš kārtīgi nosedz ar avīžu papīru, tad ievieto katlu un cieši nopako tam apkārt pildāmo materiālu (arī no dibena puses). Tad izņem katlu un dobumam pagatavo pārsegu (maisiņu), ko izdara šādi: uz drēbes gabala izzīmē katla dibenu un izgriež ripu; tai piešuj tik platu drēbes strēmeli, cik katls ir augsts. Citam drēbes gabalam, kas ir kastes virsas lielumā, dobuma vietā izgriež apaļu caurumu, kuram piešuj augšā minēto, pēc katla mēra gatavoto maisiņu. Šo drēbes gabalu piestiprina pie kastes malām, bet maisiņu ievieto dobumā. Drēbes pārsegs aizkavē gružu sabiršanu ēdienā. Lai maisiņš tik ātri nekļūtu netīrs no katla sodrējiem, to ieteicams izklāt ar avīžu papīriem. Pēc tam pagatavo 10 cm biezu spilvenu, — tik lielu, lai to ērti varētu ievietot kastē.

Ņemot lielāku kasti, tajā var izveidot dobumus arī vairākiem katliņiem (103. att.).

Ēdiena gatavošana vārāmā kastē izdarāma šādā veidā: uz uguns to vāra ar visām piedevām 15—20 min.; tad ar vāku noslēgto katlu ātri ievieto kastē. Vākam labi jāpiekļaujas katlam; vēlami iekšā iebāžamie vāki. Pēc ievietošanas kastē katlam uzliek spilvenu un slēdz kastes vāku. Tā kā pildāmais materiāls slikti vada siltumu, temperatūra katlā ļoti lēni krīt un tās pietiek, lai ēdiens kļūtu gatavs. Tā kā ūdens kastē neiztvaiko, tad šķidruma jāņem par apm. 1/4 mazāk, nekā uz pavarda vārot.”

Meklējot informāciju, uzdūros kādam pavisam interesantam izgudrojumam – saules katlam. Šādu nekad dzīvē nav nācies redzēt, un nav ne jausmas, kā tā strādā. Toties mājās ir spiediena katls, kuru turpmāk noteikti izmantošu biežāk, lai ietaupītu indukcijas plīts izmantoto elektroenerģiju.

Ja kādam interesē, man zināms labs meistars, kurš ir ar mieru pagatavot taupības jeb vārāmo kasti. Lūdzu, rakstiet uz garsigalatvija@gmail.com.