Šokolādes kūka
Dvēseļu kūkas
Manā bērnībā par Helovīniem neko nezinājām. Augām kā padomju bērni, un mums nebija nekādu dvēseļu. Kur nu vēl mirušajiem! Skolā mūs izglītoja, ka Dieva nav, ir tikai miesa, un ir mūžam nemirstīgais Ļeņins. Toties stāstīja par komunismu, “solot katram pēc vajadzībām, prasot no katra pēc spējām” un tādā garā. Kā vēlāk noskaidrojās, nekas no tā visa nestrādā, solītais komunisms tā arī nepienāca, bet valsts sabruka.
Ievads
Teksts: Sandra Ošiņa
Foto: Valdis Ošiņš
05/06/2020
Šī ir šokolādes kūka, kas ir ģeniāli vienkārši un ātri pagatavojama. Tā izdosies visiem, arī iesācējiem un nepacietīgajiem. Kūku var pagatavot nepilnā stundā, ieskaitot trauku mazgāšanu. Derēs gan negaidītu viesu uzņemšanai, gan svētdienas pēcpusdienas kafijai, gan tad, ja mazais dēls pasūtīs šokolādes tortīti ar zemenēm tieši rītdien, kad ir viņa dzimšanas diena. Vai arī meitiņa. Vai mīļotais. Varbūt arī mīļotā. Garšos ikvienam.
Ar recepti pirms daudziem gadiem ar mums dalījās fotogrāfe Inta Ruka. Toreiz mēs dzīvojām kaimiņos, bieži vien iznāca ciemoties un sildīties Intas viesmīlības saulē. Kad viņa pati nāca ciemos, vienmēr ieradās ar kādu saldu cienastu, bieži atnesa ko pašas dārzā izaudzētu. Arī no viņas mājām nekad netiec laukā pa durvīm tukšām rokām – kaut pušķīti rukolas, kārbiņu ķiršu, dillītes vai lokus dabū līdzi ņemšanai. Nezinu, vai viņā dziļi iesakņojies senais ticējums par svētību, ko pats saņem, daloties ar citiem, vai tās ir viņas dzimtas asinis no Balviem, bet dāsnums ir patiess un pāri malām plūstošs. Tas kā spogulī atmirdz viņas veidotajos foto portretos. Inta ir viena no labākajām melnbalto fotogrāfiju autorēm Latvijā, viņas bildes, izstādes un grāmatas pazīstamas daudzās valstīs. Īpaša saikne Intai ir ar Zviedriju, viņa strādā zviedru vēstniecībā Latvijā, un šī recepte viņai ir tikusi no zviedru kolēģes. Zviedri ir lieli kafijas dzērāji, katru pēcpusdienu pienāk fika – brīdis, kad atsēdies ar kafijas tasi un klāt apēd kādu kārumu. Reizēm tā var būt šokolādes kūka.
Lai šo kūku izceptu gardu, galvenais ir to nepārcept. Labāk izņemt no krāsns kādu minūti ātrāk, nekā par vēlu – maigais biskvīts būs pārvērties sausā cepumā, un maigā, sulīgā kūkas struktūra, kas atgādina šokolādes fondantu, brauniju vai trifeles, būs pagalam. Ja to ēd kopā ar saldējumu, nevajag putot krēmu. Garšīgi to papildināt ar svaigām ogām, bet, ja to nav, arī nekas. Pats vienkāršākais variants – pārkaisi ar pūdercukuru un ēd. Un pat bez tā var iztikt. Vislabāk kūka garšo mazliet silta.
#Veģetārs ēdiens #Ātri pagatavojams ēdiens #Vienkārši pagatavojams ēdiens
Sastāvdaļas
- 150 g kviešu miltu
- 125 g sviesta + vēl nedaudz formas ieziešanai
- 3 olas
- 4–6 ēdamkarotes kakao pulvera
- 230 g cukura
- 3 šokolādes gabaliņi no 100 g tāfelītes (ir gardi, bet nav obligāti)
Pasniegšanai
- Plombīra saldējumsvai200 ml salda krējuma 35 %
- Tējkarote vaniļas cukura
- 1 paciņa putukrējuma cietes
- 1 tējkarote pūdercukura vai smalkā cukura
- Ogas – zemenes, avenes, mellenes vai citas pēc izvēles
Soļi
Solis 1
Ieslēdz cepeškrāsni uz 200 C grādiem.
Solis 2
Ieziež ar sviestu apaļo kūkas formu (derēs formas 22, 24 vai 26 cm diametrā) ar noņemamu malu, izkaisa ar šķipsnu kakao pulvera, kas sajaukts ar šķipsnu miltu.
Solis 3
Izkausē sviestu un šokolādes gabaliņus.
Solis 4
Olas saputo ar cukuru gaišās putās.
Solis 5
Pievieno kakao pulveri, izmaisa.
Solis 6
Pievieno izkausēto sviestu un šokolādi, samaisa.
Solis 7
Pēdējos iejauc miltus, rūpīgi sacilā un izjauc, lai nav kunkuļu. Sanāks bieza, bet vēl lejama mīkla.
Solis 8
Mīklu lej formā un liek uz 200 C grādiem uzkarsētajā cepeškrāsnī (režīmā bez ventilatora) un cep 20 minūtes. Kūku nedrīkst pārcept, tad tā kļūs sausa kā cepums. Gatavai kūkai būs mīksta, mazliet sulīga iekšpuse.
Solis 9
Kūku nedaudz atdzesē (karstu griezt nedrīkst), pārkaisa ar pūdercukuru. Visgaršīgākā tā ir viegli silta, tad to griež gabalos un pasniedz ar putotu saldo krējumu, saldējumu un svaigām ogām.
Mūsu grāmata
Izpārdota!
Saistītās receptes
Dvēseļu kūkas
Manā bērnībā par Helovīniem neko nezinājām. Augām kā padomju bērni, un mums nebija nekādu dvēseļu. Kur nu vēl mirušajiem! Skolā mūs izglītoja, ka Dieva nav, ir tikai miesa, un ir mūžam nemirstīgais Ļeņins. Toties stāstīja par komunismu, “solot katram pēc vajadzībām, prasot no katra pēc spējām” un tādā garā. Kā vēlāk noskaidrojās, nekas no tā visa nestrādā, solītais komunisms tā arī nepienāca, bet valsts sabruka.
Zemeņu tartes jeb groziņi
Zemeņu tartes jeb groziņiIevadsTeksts: Sandra Ošiņa Foto: Valdis Ošiņš Zemeņu tartes vai zemeņu groziņi – kā pareizāk būtu saukt šīs kūkas, es nezinu. Un varbūt tam arī nav nozīmes, galvenais, lai labi garšo. Ja klasiskos groziņus var ēst, paņemot rokā, šīs kūkas ir...
Violas Bīriņas rabarberu maize
Violas Annas Bīriņas rabarberu maize ir vienkārši un ātri pagatavojams pavasara gardums. Kā radīts reizēm, kad pēkšņi ierodas negaidīti ciemiņi un gribas pacienāt ar kādu savu cepumu. Ja dārzā aug rabarberi, ledusskapī ir kefīrs un dažas olas, plauktā milti, cukurs un vēl šis tas pa šķipsniņai, pa karotītei, tad vajadzēs vēl tikai mazliet darba un mīlestības, lai tiktu pie smaržīgas un garšīgas rabarberu kūciņas.
Mūsu sadarbības partneri
Zuzanna Peonija: Iemetīšu savu versiju, kas gan daudz neatšķiras, izņemot to, ka nav kakao: 200g tumšā šokolāde (kam patīk, var ņemt pusi tumšo, pusi piena), izkausē iekš 180 g sviesta, ar apm. 20 g iesmērē pannu. Sakuļ 3 olas, 200 g cukura (tiem, kas garšo nenormāli salds, es ņemu 100 g), 200 g miltu, vaniļas cukuriņš drusku. Arī būtiski nepārcept 🙂 Nekas jau slikts nebūs, bet garšīgāk, ja nav sausa. Šī versija laikam līdzīgāka braunijam sanāk. Izcili ar ķiršu ievārījumu (vai arī kādu skābo, dzērveņu utt.) un saldējumu.