Šokolādes desa
Dvēseļu kūkas
Manā bērnībā par Helovīniem neko nezinājām. Augām kā padomju bērni, un mums nebija nekādu dvēseļu. Kur nu vēl mirušajiem! Skolā mūs izglītoja, ka Dieva nav, ir tikai miesa, un ir mūžam nemirstīgais Ļeņins. Toties stāstīja par komunismu, “solot katram pēc vajadzībām, prasot no katra pēc spējām” un tādā garā. Kā vēlāk noskaidrojās, nekas no tā visa nestrādā, solītais komunisms tā arī nepienāca, bet valsts sabruka.
Ievads
Teksts: Sandra Ošiņa
Foto: Valdis Ošiņš
26/08/2010
Šokolādes desa jeb “Saldā brunete” ir ļoti vienkārši pagatavojams sātīgs našķis. Mūsu mājās tā pazūd neticamā ātrumā. To ērti uzjaukt iepriekšējā dienā pirms viesībām. Tad gan labi rūpīgi jānoslēpj no kārumniekiem, lai neatrod pirms laika!
Savulaik esmu lasījusi leģendu, ka latviešu virtuves popularizētāja, nu jau aizsaulē aizgājusī daudzu pavārgrāmatu autore Antoņina Masiļūne saldās desas recepti esot izgudrojusi pati. Padomju pārtikas deficīta laikā kāds viņai pirms viesībām lūdzis, lai ciema kukulī atnesot desu. Tā kā veikalos tolaik desas nebija iespējams nopirkt, Masiļūnes kundze nolēmusi rīkoties radoši un pati pagatavot desu no cepumiem un kakao masas. Mēs nevaram šo stāstu nedz apstiprināt, nedz noliegt. Jo zināms, ka šo recepti ar sastāvdaļu variācijām gatavo ļoti daudzās pasaules valstīs. Nosaukumi ir dažādi – šokolādes desa, saldā desa, šokolādes salami un daudzi citi. Amizantākais no tiem – aukstais suns.
Šajā receptē ļoti labi var noderēt daži pāri palikuši cepumi, ko neviens vairs neiekāro (vismaz mūsmājās gadās tādi “morāli novecojuši” cepumi, kādi pāris nabadziņi, kas skumji stāv šķīvī uz galda un gaida savu kārtu), kāda riekstu vai rozīņu sauja, vai citas žāvētas ogas vai augļi. Katrā šokolādīgajā kumosā slēpjas mazs garšas pārsteigums – zobos nokraukst marmelādes cukurgraudiņi vai trāpās skābāka dzērveņoga, vai rieksta kodola gabaliņš. Desa labi piemērota vešanai ciema kukulim. Atzīšos, mēs ne reizi vien to, rūpīgi iesaiņotu burbuļplēvē, esam sūtījuši uz ārzemēm. Saņēmēji vienmēr ir priecīgi.
#ātri pagatavojams ēdiens #veģetārs ēdiens
Sastāvdaļas
- 400 g cepumu
- 150 g mīksta sviesta
- 2 olas
- 250 ml cukura
- 6 ēdamkarotes kakao
- 200 g marmelādes konfekšu
- 1 tāfelīte 100 g tumšās šokolādes
- pēc izvēles nedaudz rozīņu, riekstu, kaltētu dzērveņu vai ķiršu
- pēc izvēles lāsīte ruma, konjaka vai melnā balzama
Soļi
Solis 1
Cepumus bļodā sadrupina. Es parasti lietoju kartupeļu stampu, ar ko saspiežu cepumus gabaliņos.
Solis 2
Marmelādes konfektes sagriež mazos gabaliņos un pievieno cepumiem.
Ja pievieno riekstus, tos sasmalcina un pievieno cepumu masai.
Ja pievieno žāvētās ogas – tās applaucē ar vārošu ūdeni un notecina sietiņā, arī pievieno cepumiem bļodā.
Solis 3
Ūdens peldē liek katliņu, kurā puto olas ar cukuru. Kad masa putaina un sāk biezēt, pieputo sviestu…
Solis 4
… un kakao. Ja ir vēlēšanās, arī kāda stipra un aromātiska dzēriena lāsīti. Masai pievieno gabaliņos salauztu šokolādi, maisot izkausē.
Solis 5
Šokolādes masu pielej bļodā ar cepumu gabaliņiem.
Solis 6
Ar karoti kārtīgi izmaisa.
Solis 7
Masu lej kādā piemērotā maisiņā (man patīk izmantot maizes iesaiņojuma maisiņus, vien iepriekš jāpārbauda, vai tajos nav caurumu) vai uz pārtikas plēves gabala.
Solis 8
Ietin un nostiprina galus, izveidojot desas formu, un liek ledusskapī.
Solis 9
Īpaši nepacietīgi kārumnieki šajā brīdī drīkst izlaizīt visas bļodiņas un katliņus, kur vēl pieķēries kāds gardās masas kriksītis.
Solis 10
Kad desa sacietējusi (vislabāk taisīt to vakarā un ēst nākamajā dienā, vai taisīt no rīta un ēst vakarā), ņem no maisiņa laukā, griež šķēlēs un pasniedz pie tējas vai kafijas. Tie, kuri uz šokolādi īpaši kāri, var locīt iekšā vienkārši tāpat, katru mīļu stundiņu atgriežoties pie ledusskapja.
Mūsu grāmata
Izpārdota!
Saistītās receptes
Dvēseļu kūkas
Manā bērnībā par Helovīniem neko nezinājām. Augām kā padomju bērni, un mums nebija nekādu dvēseļu. Kur nu vēl mirušajiem! Skolā mūs izglītoja, ka Dieva nav, ir tikai miesa, un ir mūžam nemirstīgais Ļeņins. Toties stāstīja par komunismu, “solot katram pēc vajadzībām, prasot no katra pēc spējām” un tādā garā. Kā vēlāk noskaidrojās, nekas no tā visa nestrādā, solītais komunisms tā arī nepienāca, bet valsts sabruka.
Zemeņu tartes jeb groziņi
Zemeņu tartes jeb groziņiIevadsTeksts: Sandra Ošiņa Foto: Valdis Ošiņš Zemeņu tartes vai zemeņu groziņi – kā pareizāk būtu saukt šīs kūkas, es nezinu. Un varbūt tam arī nav nozīmes, galvenais, lai labi garšo. Ja klasiskos groziņus var ēst, paņemot rokā, šīs kūkas ir...
Violas Bīriņas rabarberu maize
Violas Annas Bīriņas rabarberu maize ir vienkārši un ātri pagatavojams pavasara gardums. Kā radīts reizēm, kad pēkšņi ierodas negaidīti ciemiņi un gribas pacienāt ar kādu savu cepumu. Ja dārzā aug rabarberi, ledusskapī ir kefīrs un dažas olas, plauktā milti, cukurs un vēl šis tas pa šķipsniņai, pa karotītei, tad vajadzēs vēl tikai mazliet darba un mīlestības, lai tiktu pie smaržīgas un garšīgas rabarberu kūciņas.
Mūsu sadarbības partneri
