Zupas

Sēņu zupu šodien vārījām no bērzlapēm. Tās ir saaugušas tik skaistas, daždažādās krāsās, mazie podiņi vai kā saulessardziņi atvērušās cepurītes. Jā, tieši saulessardziņi, jo lietus šogad mūs pārāk nenomoka.

Ķirbja zupu gatavo teju ikvienā mājā, un lielās ogas var būt labs stiprinājums gavēņa laikā. Manā bērnībā nebija tik daudz dažādu šķirņu, arī zupa bija viena vienīga – ar mannas putraimiem, pienu un cukuru.

Sparģeļu zupa ir brīnišķīgs sezonas ēdiens, tā ir salīdzinoši ātri un vienkārši pagatavojama. Zupa ir gatavota pēc oriģinālās receptes, vienīgi daļu sparģeļu pumpuru atstājām veselus zupas rotāšanai.

Aukstā zupa ir tik ļooooti labs paēdiens karstā laikā, ļoti ātri pagatavojams, pēc tās ir viegluma sajūta, turklāt zupa neapnīk.

Šī zupa vislabāk izdodas vasaras sākumā, kad sāk ienākties pirmie jaunie dārzeņi. Mazi, sulīgi, kraukšķīgi burkāniņi, ziedkāposti ar nelielām rozetēm. Jaunie kartupelīši, kam nobrucināta plānā miziņa, maigais kālis. Un visam klāt – spilgti zaļās jauno zirņu krelles.

Izcila zupa gan rudenī, gan ziemā un pavasarī, kad vitamīnu rezerves vislabāk varam paņemt tieši no saknēm.

Viena no vienkāršākajām zupām. Tā ir priecīgā, dzeltenā krāsā, tumīga, sātīga. Tā kā Latvijā savulaik ir ienākusi zviedru ietekme, iespējams, ka šī recepte nākusi no mūsu Baltijas aizjūras kaimiņiem.

Īpaši laba zupa gada aukstajai sezonai, sasilda un vieš omulību. Ar gulašu īpašas attiecības ir cilvēkiem, kas lasījuši Ē. Remarka romānu “Ēnas paradīzē”.

Šī nu ir viena patiešām latviska zupa, ar ko tik jauki iesākt rudeni, izturēt ziemu un sagaidīt pavasari. Ļoti vienkārša, izcili garšīga un arī veselīga.

Tā kā latvieši ir bijuši čakli dažādu tautu ēdienu piemērošanā savām garšām, par godu vēl vienam solim Eiropas virzienā publicējam sīpolzupas recepti. Sīpolzupa tik ļoti piestāv Jaunā gada pirmajai dienai.