Saldēdieni

Kļockas ir godu ēdiens, ar ko Latgalē pabeidz godu mielastus. Tas ir tradicionāls vietējais saldēdiens, ko visi gaida ar labpatiku.

Šodien Latvijā esam saldējuma izlutināti. Tomēr lielajā piedāvājuma klāstā citu starpā tiešām īpašs ir Skrīveru mājas saldējums. Saldējums ar Čaka dzeju. Saldējums ar Emīla Dārziņa Melanholisko valsi.

Zemeņu – rabarberu ķīselis ar pienu labi piederas pirmsjāņu nedēļai. Rabarberi, kā zināms, ir jānovāc līdz Jāņiem. Pēc tam tos var noplūkt un ļaut ataugt no jauna, ja šķirnes īpašības to ļauj.

Saldo zemeņu sieru Jūlija Semjonova pagatavoja Baldones garšas konkursam, kas norisinājās šā gada 5. augustā Mercendarbes muižā. Jūlijas ikdiena patlaban tiek veltīta diviem jaukiem bērniem – piecus gadus vecajam dēlam Martam un mazulītei Jasmīnai, kurai vēl nav gadiņš.

Saldais ēdiens, kas daudziem saistās ar bērnības brīvdienām, kad mamma, vecmāmiņa vai krustmāte uzputoja olas un pagatavoja gaisīgo brīnumu. Deserts īstiem kārumniekiem, kurā var izbaudīt dažādu pakāpju saldumu, maigas faktūras, vaniļu, pienu un karameli.

Kad rudens naktī uznāk pirmais sals, peļķes uz ielām pārvelkas ar plānu, mirdzošu ledus kārtiņu. Bērnībā man patika bradāt pa aizsalušajām peļķēm, ledus lūza ar tik patīkamu kraukstēšanu.

Vasara turpinās. Oma opītim par prieku bija uzvārījusi melleņu klimpas. Manā bērnībā tas nebija mīļāko saldēdienu saraksta augšgalā, bet vecmamma šad un tad vārīja. Tā tomēr bija klasika. Pēc ilgāka pārtraukuma nācās secināt, ir jau gan garšīgi.