Sviesta cepumi

Sviesta cepumi un mūsu opja mīļākie cepumi. Vislabāk, ja tos pa vidu kopā savieno garšīgs ievārījums. Labākie nopērkamie tuvu pie mūsmājām dabūjami Ozoliņa konditorejā Ikšķilē vai Ogrē. Bet ir kāds bet. Tos bieži izpērk, pirms mēs ierodamies. Un tad nekā.

Ķiploku grauzdiņi

Ķiploku grauzdiņi vai rupjmaizes grauzdiņi, sauc kā gribi, bet tā ir viena pamatīga vērtība latviešu virtuvē. Publicējam recepti par godu Latvijas 106. dzimšanas dienai.

Dvēseļu kūkas

Manā bērnībā par Helovīniem neko nezinājām. Augām kā padomju bērni, un mums nebija nekādu dvēseļu. Kur nu vēl mirušajiem! Skolā mūs izglītoja, ka Dieva nav, ir tikai miesa, un ir mūžam nemirstīgais Ļeņins. Toties stāstīja par komunismu, “solot katram pēc vajadzībām, prasot no katra pēc spējām” un tādā garā. Kā vēlāk noskaidrojās, nekas no tā visa nestrādā, solītais komunisms tā arī nepienāca, bet valsts sabruka.

Ēdieni sezonā

Jaunākās receptes

Minhauzena nēģi

Minhauzena nēģi

Barons Minhauzens bijis slavens un valdzinošs melis, Duntē varam apmeklēt viņa muzeju. Par Minhauzena nēģiem Vidzemē sauc ceptas reņģītes želejā ar sinepju piedevu.

Marinētas ceptas reņģes

Marinētas ceptas reņģes

Maija delikatese ir lapu reņģes. Mana vecmamma Ella Sondore, ģimenē saukta par Manīti, tās sacepa krietnu bļodu, skaistas, brūnas, ar kraukšķīgām astītēm, ko bērni parasti nočiepa, tikko reņģes noņemtas no pannas.

Lauku torte no pīļu olām

Lauku torte no pīļu olām

Par godu desmit pīļu olām, kuras nu jau pirms laba laika atveda mūsu draugi Sintija un Ingus Druvas, izcepām tortīti, pie viena patukšojot saldētavas ogu krājumus un brūkleņu ievārījumu no pērnās vasaras. Esam tik priecīgi, ka šādi krājumi mājās ir un šī brīža sociālās distancēšanās situācijā neesam atkarīgi tikai no veikalu piedāvājuma vien. Atliek vien izvēlēties, ko šodien gatavosim vai ēdīsim.

Karaša. Ilzes Briedes recepte

Karaša. Ilzes Briedes recepte

Šoreiz Ilze piedāvā miežu karašas recepti, jo tā ir tipiska tieši Vidzemei. Tā ir ļoti iecienīta arī pie mūsu Ziemeļu kaimiņiem igauņiem.

Batons. Klasiskā baltmaize

Batons. Klasiskā baltmaize

Vārds “batons” franču valodā nozīmē nūja. Šī baltmaize ir saīsināta bagetes versija. Batona mīklu raudzē ar iejavu, raudzē garas stundas, veido garenu klaipu, iegriež piecas svītras, cep cepeškrāsnī ar tvaiku.

Maizes zupa

Maizes zupa

Kas latviešu virtuvē ir maizes zupa, mūsu nacionālais ēdiens? Rudzu maize ir mūsu lepnums un pamatvērtība, ar stipru garšu un augstu uzturvērtību. No sakaltētas un grauzdētas rupjmaizes, garšvielām, žāvētiem augļiem un ogām vārām saldo zupu, ko ēdam atdzesētu ar sakultu putukrējumu.

Vinegrets

Vinegrets

Lūkojot pēc vinegreta izcelsmes, varam atrast ziņas, ka tie ir ukraiņu un krievu virtuvei tipiski salāti no vārītām bietēm, burkāniem un kartupeļiem, kam klāt pievienoti sālīti vai marinēti gurķi (var likt arī skābētus kāpostus) un svaigi sīpoli.

Mājas saldskābmaize

Mājas saldskābmaize

Šo mēģinājumu izcept saldskābmaizi mājās, elektriskajā plītī, veltām ārzemēs dzīvojošiem latviešiem. Latviešiem, kuriem nav iespēju nopirkt šādu maizi tuvējā piemājas tirdziņā. Silta, mīksta saldskābmaize ar sviestu – tas ir patiess baudījums. Kurš to reiz ēdis, neaizmirsīs nekad.

Cepeša zupa

Cepeša zupa

Cepeša zupu vārām, ja no iepriekšējās dienas palicis pāri cepetis. Receptes pamatu veido sastāvs, kādu to atceros no bērnības, kad zupu vārīja vecmāmiņa. Tolaik to sauca par zemnieku zupu, ja gatavoja no cepeša atlikuma, vai par nabagu zupu, ja vārīja no tā sauktajām “zupas izlasēm”.

Karbonāde

Karbonāde

Ko latvietim nozīmē karbonāde? Intereses pēc ierakstīju google meklētājā šo vārdu – 2019. gada 28. novembrī pie vēlēšanās varētu atvērt 627 000 mājas lapu, kurās varētu par to palasīties. Salīdzināšanai – par kotletēm varētu uzzināt 276 000 ierakstos, par cepeti – 122 000.

Klučkas

Klučkas

Klučkas ir Vidzemes novada ēdiens. Recepte nāk no Līgas Ivanovas ģimenes Skrīveros. Ģimenē klučkas vienmēr taisījuši pēc lielākiem rudens darbiem, atceras Līgas mamma Rasma Volfārte. Tad sēdušies visi kopā pie saimes galda.

Par autortiesībām

Šeit publicētais saturs (teksts un attēli) ir aizsargāti saskaņā ar Latvijas Republikas Autortiesību likumu. Par šo materiālu pilnīgu vai daļēju izmantošanu pārpublicēšanai lūgums sazināties ar "Garšīgā Latvija" veidotājiem. Par attēlu izmantošanas tiesībām variet jautāt arī AKKA/LAA.

Par datu aizsardzību

Sadaļā Par privātumu variet lasīt detalizētāku aprakstu par to, kā tiek izmantoti Jūsu lietotāja dati.

 

Projekta atbalstam

Respektējot jūsu lietošanas ērtības, mēs nepārdodam reklāmas vietas mūsu mājas lapā, tādēļ aicinām atbalstīt šī un citu mūsu projektu attīstību, ziedojot mūsu sadarbības partnerim – Izglītības un kultūras atbalsta biedrībai Balta