LNB Zalcburgas kūka (1718)
Dvēseļu kūkas
Manā bērnībā par Helovīniem neko nezinājām. Augām kā padomju bērni, un mums nebija nekādu dvēseļu. Kur nu vēl mirušajiem! Skolā mūs izglītoja, ka Dieva nav, ir tikai miesa, un ir mūžam nemirstīgais Ļeņins. Toties stāstīja par komunismu, “solot katram pēc vajadzībām, prasot no katra pēc spējām” un tādā garā. Kā vēlāk noskaidrojās, nekas no tā visa nestrādā, solītais komunisms tā arī nepienāca, bet valsts sabruka.
Ievads
Teksts: Sandra Ošiņa
Foto: Valdis Ošiņš
20/05/2019
Reizēm receptes tevi atrod pavisam negaidītos veidos. Pagājušajā nedēļā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā atklāja Jelgavas grāmatu iespiedējiem Stefenhāgeniem veltītu izstādi.
Izstādes atklāšanā pavisam nejauši manās rokās nonāca kartīte ar kūkas recepti no 1718. gadā drukātas pavārgrāmatas Neues Salzburgliches Koch-Buch, autors Konrāds Hagers (Conrad Hagger).
Šogad (2019) augusta beigās LNB svinēs 100 gadu jubileju. Visa gada garumā izstādēs un pasākumos bibliotēka mūs lutinās ar dārgumiem no LNB Reto grāmatu un rokrakstu krājuma. Kartītes ar vēstures liecībām no grāmatām ir mazas piemiņas dāvaniņas, ko jubilejas gadā apmeklētājiem paņemt līdzi.
Lai gan šī Zalcburgas pavārgrāmata nav drukāta Jelgavā, gadsimts, kad tā iespiesta, sasaucas ar Stefenhāgenu izstādi un neviļus liek domāt par to, kādas kūkas tolaik cepa šeit. Cukurs bija ļoti dārgs, to varēja atļauties vien pilīs, klosteros un bagātākajos pilsētnieku namos. Tomēr smalkās gravīrās iespiestās ilustrācijas liecina, ka 18. gadsimtā ēdieni smalkāko aprindu namos bija ārkārtīgi grezni noformēti.
Bildē redzamo kūku izcepu, mazliet adaptējot recepti mūsu dienu iespējām un sastāvdaļu daudzumu izdalīju ar 2. Mīklai pievienoju cukuru, alus rauga vietā lietoju svaigo, presēto raugu, glazūru taisīju bez olu baltumiem, lai tā būtu mīkstāka. Un kūkā iepildīju plūmju ievārījumu. Mīkla pēc sastāva ir līdzīga mūsdienu mafinu mīklai, vien irdinātājs nav soda, bet raugs. Visi, kas kūku ēda, atzina to par labu esam.
Nobeigumā aicinu visus, kuriem mīļa vēsture un grāmatniecība, doties uz Stefenhāgenu izstādi, tā ir lieliska! Atklāšanā bija klāt gan Stefenhāgenu pēcnācējs no Jelgavas, gan kāds no dzimtas atzara pēctečiem, kuri pēc 1919. gada notikumiem pārcēlās uz dzīvi Vācijā. Savā runā viņš minēja, ka ir aizkustināts līdz sirds dziļumiem, redzot šos materiālus, un novērtēja bibliotēkas darbinieku ieguldījumu to saglabāšanā ilgu gadu garumā. Un pauda prieku, ka arī šodien Jelgavā strādā tiešām izcila tipogrāfija.
#Veģetārs ēdiens #Vēsturiska recepte
Foto: Kristians Luhaers, LNB
Sastāvdaļas
Mīklai
- 4 olu dzeltenumi
- 4 ēdamkarotes cukura
- 1 tējkarote vaniļas cukura (pēc izvēles)
- 120 g mīksta sviesta un vēl mazliet formas iesmērēšanai
- 150 ml saldā krējuma vai trekna piena
- 25 g svaiga rauga
- Šķipsniņa sāls
- 250 g kviešu miltu
Glazūrai
- Krūze pūdercukura (250-300 ml tilpumā)
- Nedaudz citronu sulas
- Nedaudz kausēta sviesta
Pildījumam
- Jūsu mīļākais ievārījums (mums bija plūmes ar krustnagliņām un kanēli)
Rotāšanai
- Ēdamie ziediņi – mums bija ābeļziedi, bet citā sezonā var izmantot vijolītes, atraitnītes, spalvu neļķīšu ziedlapiņas vai citus (vien jāzina, ka tie tiešām ir ēdami un audzēti ar ekoloģiskām metodēm)
Soļi
Solis 1
Olas dzeltenumus saputo ar cukuru, šķipsnu sāls, un, ja vēlas, var pievienot tējkaroti vaniļas cukura. Kad masa ir gaiša un viegla, ieputo mīkstu (vai kausētu) sviestu.
Solis 2
Uzsilda pienu viegli siltu, izkausē tajā raugu.
Solis 3
Olu masai pievieno pienu ar raugu un miltus, iejauc mīklu. Ļoti labi tas izdevās ar elektriskā jaucēja mīklas mīcīšanai paredzēto āķi. Mīkla ir diezgan mīksta. Ja to mīcīs ar rokām, mīkla lips klāt.
Solis 4
Mīklu pārlej ar sviestu ieziestā formā, pārklāj ar dvielīti un siltā vietā uzraudzē.
Solis 5
Uzkarsē cepeškrāsni 160-180 °C temperatūrā, kūku liek krāsnī un cep, līdz tā gatava.
Solis 6
Kūku mazliet atdzesē un izņem no formas. Ja vēlas, kūku var pārgriezt horizontāli un iepildīt savu mīļāko ievārījumu. Nobeidz ar glazūru, ko krūzē vai bļodiņā iejauc no pūdercukura, mazliet kausēta sviesta un nedaudz citronu sulas. Rūpīgi izberž, lai nav kunkulīšu, un pārklāj kūkai. Atstāj sacietēt.
Ja vēlaties, var kūku pārklāt ar olas baltuma, citronu sulas un cukura glazūru, kā tas aprakstīts oriģinālajā Zalcburgas pavārgrāmatā, bet tad glazūra būs cieta un drūpoša, līdzīga piparkūku glazūrai.
Solis 7
Var rotāt ar ēdamiem ziediņiem.
Foto no izstādes atklāšanas: Kristians Luhaers, LNB
Mūsu grāmata
Izpārdota!
Saistītās receptes
Dvēseļu kūkas
Manā bērnībā par Helovīniem neko nezinājām. Augām kā padomju bērni, un mums nebija nekādu dvēseļu. Kur nu vēl mirušajiem! Skolā mūs izglītoja, ka Dieva nav, ir tikai miesa, un ir mūžam nemirstīgais Ļeņins. Toties stāstīja par komunismu, “solot katram pēc vajadzībām, prasot no katra pēc spējām” un tādā garā. Kā vēlāk noskaidrojās, nekas no tā visa nestrādā, solītais komunisms tā arī nepienāca, bet valsts sabruka.
Zemeņu tartes jeb groziņi
Zemeņu tartes jeb groziņiIevadsTeksts: Sandra Ošiņa Foto: Valdis Ošiņš Zemeņu tartes vai zemeņu groziņi – kā pareizāk būtu saukt šīs kūkas, es nezinu. Un varbūt tam arī nav nozīmes, galvenais, lai labi garšo. Ja klasiskos groziņus var ēst, paņemot rokā, šīs kūkas ir...
Violas Bīriņas rabarberu maize
Violas Annas Bīriņas rabarberu maize ir vienkārši un ātri pagatavojams pavasara gardums. Kā radīts reizēm, kad pēkšņi ierodas negaidīti ciemiņi un gribas pacienāt ar kādu savu cepumu. Ja dārzā aug rabarberi, ledusskapī ir kefīrs un dažas olas, plauktā milti, cukurs un vēl šis tas pa šķipsniņai, pa karotītei, tad vajadzēs vēl tikai mazliet darba un mīlestības, lai tiktu pie smaržīgas un garšīgas rabarberu kūciņas.
Mūsu sadarbības partneri
