Ķiršu uzlējums ukraiņu gaumē
Jāņogu želeja
Jāņogu želeja ir smalka un garda, ja vien to pagatavo meistarīgi. Atceros, bērnībā mamma to taisīja nevārot – izspieda no ogām sulu, pievienoja divas reizes vairāk cukura un tad lēni jo lēni maisīja, līdz cukurs bija izkusis. Reizēm tā lēnā maisīšana bija mans pienākums. Nedrīkstēja uzkult putas, tas bija tiešām ļoti garlaicīgs darbs. Un man želeja tā īsti negaršoja. Tā cirtās kaklā un bija vienkārši ļoti stipri skābi salda. Tāpēc ilgu laiku to ziemas krājumiem negatavoju.
Ievads
Teksts: Sandra Ošiņa
Foto: Valdis Ošiņš
Pirms gadiem, iedvesmota no Gata Zuntes burvīgajiem feisbuka ierakstiem rūjieniešu dialektā, kur viņš apraksta savus piedzīvojumus, gatavojot ķiršu uzlējumu, sāku meklēt receptes. Vispirms lasīju dažādas uzlējumu receptes Sergeja Libas grāmatā “Viesu uzņemšana” (1978). Par šo grāmatu un tās autoru būtu atsevišķs, garāks stāsts. No šodienas skatpunkta to lasīt, maigi izsakoties, ir uzjautrinoši. Bet uzlējumu nodaļa manī nez kādēļ viesa uzticību, un no šīs grāmatas ar labām sekmēm esmu pagatavojusi uzlējumus no meža avenēm, lācenēm un arī no dažādām meža ogām. Tā recepte tur ir bezgala vienkārša – aplej ogas ar degvīnu svara attiecībā 1:1, notur uz palodzes saulē mēnesi, nolej, ogām pārber cukuru svarā 1:1, liek atpakaļ uz palodzes un vēl notur, līdz cukurs izšķīst. Ik pa laikam vajag to visu sakratīt. Beigās šķidrumus salej kopā, un dzēriens ir gatavs. Tiesa, ja ir pacietība, labāk to vēl mazliet noturēt, laika gaitā tas kļūst arvien maigāks un tīkamāks, mazāk jūt spirtu, vairāk ogas. Ap Ziemassvētku laiku tā manta jau ir pavisam laba.
Reiz pavisam nejauši uzdūros receptei “Ķiršu uzlējums ukraiņu gaumē” (Украинская вишневка) Jeļenas Molohovec 1901. gadā izdotajā grāmatā “Dāvana jaunajām saimniecēm”. Grāmata Krievijā pirmo reizi izdota 1861. gadā un piedzīvojusi vairākus desmitus pārizdevumu. Interesanti, ka autore patiesībā ir baltvāciete Helene von Molochowetz, dzimusi Burmann. Pirmo grāmatu anonīmi izdevusi 1861. gadā. Kad vēlāk radušās baumas, ka grāmatu sarakstījis vesels autoru kolektīvs, tālākajos izdevumos autore lika gan savu vārdu, gan parakstu. Ietilpīgākajos izdevumos recepšu skaits pārsniedzis 3000. Lai gan pastāv viedoklis, ka šī grāmata ir krievu virtuves recepšu augstākais sasniegums, tajā ir receptes no ļoti dažādu tautu virtuvēm.
Padomju vara grāmatu atzina par nederīgu un nevēlamu kā pārāk aristokrātisku, buržuāzisku un dekadentisku (protams, ko gan būtu iesākušas padomju saimnieces ar rakstiem par to, kā tikt galā ar kalponēm un desmit istabu dzīvokli, bet ironiski, ka grāmatas mērķis bijis jaunlaulātās saimnieces pamācīt, kā dzīvot taupīgi). Man grāmata šķiet valdzinoša tieši tāpēc, ka tajā nav nekā no knapināšanās, viss ir pa pamatīgi un dāsni. Šeit publicētajā ķiršu uzlējuma receptē man šķita interesantas divas lietas. Ķiršus vispirms uzsilda cepeškrāsnī, līdz tie sāk plīst. Ar degvīnu tos aplej trīs reizes.
Es apvienoju abas receptes – ar degvīnu rīkojos pēc ukraiņu receptes, bet pēc tam ogām pārbēru cukuru un atstāju tās nostāvēties, nevis pievienoju cukuru ogu izvilkumam. Beigās radušos sīrupu sajaucu ar degvīna uzlējumu. Zināms ka, spirts un cukurs no ogām katrs izvelk citas vielas. Tāpēc nolēmu ļaut arī cukuram pastrādāt savu darbu.
Dažādos avotos parādījās divi noturēšanas varianti. Viens paredz ar degvīnu pārlietās ogas noturēt uz palodzes saules gaismā, pēc tam tāpat rīkoties arī ar cukuru. Otrā veidā minēts, ka burka jāliek tumšā vietā, lai labāk saglabātos krāsa un smarža. Izmēģināju vienu gadu vienā, citu – otrā veidā. Abējādi izdevās garšīgi, arī krāsa bija skaista. Lielākā atšķirība bija tāda, ka cukurs tumšajā skapja plauktā negribēja ne šķīst, ne kust, kaut arī es to ik pa laikam apmaisīju. Pēc Mārča Bendika padoma cukura izvilkuma beigu posmā noliku ķiršu burku virs malkas plīts viegli siltajā galā, kur TAS beidzot notika – cukurs pārvērtās tumšsārtā sīrupā, un varēja notikt tā satikšanās ar degvīna uzlējumu. Tālāk jau viss pēc parastās meldijas.
Degvīnu jāņem to, kuram 69 procenti spirta. Derēs arī kaimiņu valstīs nopērkamais 80 grādīgais, bet neņemiet parastu šņabi, nudien! Tad gatavais špuhtelis (kā ogu uzlējumu sauc kurzemnieki, un man tas šķiet skaists vārds) būs stiprs un labs, ļoti noderīgs aukstos vakaros, tiekoties ar sen neredzētām draudzenēm. Nu labi, arī draugi uz šo dzērienu paslīd. Kā man teica kāda radiniece, šo jau dzertu arī nedzērāji. Tas ir kā garšīga konfekte, un pietiek ar vienu mazu glāzīti. Un glāzīti labāk uz kājiņas. Paldies manai radiniecei Dainai un kaimiņienei Astrīdai par šīm skaistajām glāzītēm, kas bildēs! Un dzerot ķiršu špuhteli ukraiņu gaumē, sūtīsim labas domas Ukrainai un tās varonīgajiem cilvēkiem, lai viņiem izturība šajā nevienlīdzīgajā karā ar Krievijas agresoriem.
Bērni, nelasiet šo recepti, ja jums vēl nav 18! Ja esiet legālajā vecumā, šo, lūdzu, dariniet un lietojiet, ievērojot mērenību un labu uzvedību. Ogas, kas paliek pēc uzlējuma, var labi izmantot, cepot Ziemassvētku ķiršu kūku.
Sastāvdaļas
- Ļoti gatavi skābie ķirši
- Degvīns ar 69–80 % spirta aptuveni 750 ml (tā, lai ogas var pārliet 3 reizes. 1 l burkā ietilps apmēram 700 g ķiršu, pārliešanai 1 reizei vajadzēs apmēram 250 ml degvīna)
- Cukurs (100–300 g uz vienu pudeli dzēriena pēc ukraiņu receptes, 1:1 ar ķiršu svaru pēc klasiskā uzlējuma receptes)
Soļi
Solis 1
Ja ķirši ir no sava dārza un ļoti tīri, tos var nemazgāt. Veikalā vai tirgū pirktus ķiršus vispirms nomazgā un nosusina.
Solis 2
Ogas saliek cepešpannā ar kātu vietiņām uz augšu, lai sula netek laukā, un viegli uzkarsētā cepeškrāsnī (140-150 Celsija grādi) silda tik ilgi, līdz ogas sāk plīst. Tad pannu izņem un atdzesē.
Solis 3
Atdzisušās ogas ar visu sulu sapilda stikla traukā – pudelē vai burkā, ko iespējams cieši noslēgt. Pārlej ar degvīnu, līdz ogas apņemtas, un liek tumšā vietā uz 10 dienām, tāpat arī nokāsto izvilkumu, ko ielej cieši noslēdzamā pudelē. Atzīmē kādā kalendārā, kurā dienā šis ir paveikts, un kurā dienā jārīkojas tālāk.
Solis 4
Pēc desmit dienām nokāš šķidrumu, ogas vēlreiz pārlej ar degvīnu un atstāj vēl uz 2 nedēļām. Šķidrumu lej pudelē, rīkojas, kā iepriekš.
Solis 5
Pēc 2 nedēļām atkārto visu tāpat, pārlietos ķiršus atstāj vēsumā un tumsā vēl uz 7 nedēļām.
Solis 6
Pēc 7 nedēļām degvīnu nolej no ogām, pievieno abus iepriekš pagatavotos uzlējumus un sajauc kopā.
Solis 7
Sagatavo pudeles, katrā ber 100–300 g cukura, atkarībā, vai patīk saldāki vai ne tik saldi dzērieni, pārlej ķiršu izvilkumu, saskalinot izšķīdina cukuru, un pudeli cieši aizvāko.
(Sandra Ošiņa: “Es šajā vietā rīkojos citādi. Pārbēru ķiršu ogām cukuru (1:1 svarā) un atstāj, līdz cukurs izšķīst. Burku ik pa laikam apmaisa un sakrata. Process notiek labāk, ja burka ir siltumā. Var likt uz palodzes, kur iespīd saule, vai vienkārši nolikt kādā siltā vietā. Kad cukurs izšķīdis, sīrupu pielej degvīna ogu uzlējumam, visu samaisa un lej pudelēs. Bauda pa mazai glāzītei aukstos ziemas vakaros. Cienā draugus.”)
Mūsu grāmata
Izpārdota!
Saistītās receptes
Jāņogu želeja
Jāņogu želeja ir smalka un garda, ja vien to pagatavo meistarīgi. Atceros, bērnībā mamma to taisīja nevārot – izspieda no ogām sulu, pievienoja divas reizes vairāk cukura un tad lēni jo lēni maisīja, līdz cukurs bija izkusis. Reizēm tā lēnā maisīšana bija mans pienākums. Nedrīkstēja uzkult putas, tas bija tiešām ļoti garlaicīgs darbs. Un man želeja tā īsti negaršoja. Tā cirtās kaklā un bija vienkārši ļoti stipri skābi salda. Tāpēc ilgu laiku to ziemas krājumiem negatavoju.
Pikantā zilo plūmju mērce
Sallijas plūmju mērci ēd pie dažādiem ēdieniem – sākot no pavisam vienkāršiem krekeriem un jebkura veida siera, līdz pat gaļas ēdieniem un pat desiņām. Ja tev mājās ir šādas burciņas, esi vienmēr gatavs uzņemt negaidītus ciemiņus, arī pats sevi vari palutināt, pasmeļot ar karoti biezo mērci kaut pie karstas Vīnes desiņas.
Ērkšķogu ievārījums
Ērkšķogu ievārījums man saistās ar bērnu dienām, kad zaļās un sārtās ogas lasījām mammas dārzā aso adatiņu klātajos krūmos. Toreiz tas noteikti nebija mans mīļākais ievārījums, nepatika tā specifiskā vārīto ērkšķogu piegarša, un svaigajām ogām pa kluso mēdzu izsūkt suliņu, mizu aizmetot prom.
Mūsu sadarbības partneri
Publicējam šeit komentārus, ko saņēmām Facebook zem ieraksta par Ķiršu uzlējumu 2022. gada 29. un 30. jūlijā: Ķiršu uzlējums ukraiņu gaumē nav tapis ātri un vienkārši. Pirms gadiem FB ievēroju Gatis Zunte brīnišķīgos rūjieniešu dialektā rakstītos tekstus, cita starpā arī par ķiršu un alkohola tēmu. Ielikšu šeit vienu mazu citātu: “Oj, man akal jums japastāst vien liet, kas beigās i dikt lāb sanākus! Varbū kāc aceras, ka es te reiz minej, ka tais ķirš uzlējum un vienbrīd bij kreņķigs pa to, ko lai dār a tem spirtotem ķiršem. Zin, ta ka es pagaršoj pirmos divs, es domaj, ka es tūli vems, pec otrim divim es domaj, ka tūliņ mekles, ku i dancamplacs, bet pec trešo pārit manam jau bij jūr lidz ceļim un kaln lidz plecim. 😁” (no grupas Marinēšana, konservēšana, zaptes, ievārìjumi un sìrupi (Piepildam pagrabu)!
Tā visa iedvesmota, nolēmu, ka man arī jāpamēģina, kas sanāk, ja ķiršiem pārlej degvīnu un vēlāk pievieno cukuru. Kā man gāja, lasiet rakstā. Recepte arī klāt. Receptē apvienotas vairākas, un vēl jāteic paldies Mārcis Bendiks, kurš man palīdzēja grūtākajos brīžos, kad es jau sāku grābstīties gar ūdens krūzi.
Paldies arī Daina Sondore un Astrīdai Jurķelei par smukajām liķiera glāzītēm, kas bildēs!”
Gatis Zunte: Es i dikt kustināc un sajūtās kā dikt liel slavenib, ko taga citē! 🤣 Man gan kaut kā neizdodas atvērt saiti uz Taviem spirtoto ķiršu piedzīvojumiem. 🤔
Sandra Ošiņa @Gatis Zunte: iekopēju saiti par jaunu, daļa pa ceļam bija pazudusi, ak. Vienmēr priecājos par valodas dialektiem, raksti vēl! Ar prieku lasu arī Ilze Sperga latgaliešu tekstus, jo vairāk, jo labāk! Esam bagāti.
Gatis Zunte @Sandra Ošiņa: riktīgi saturīgs, skaists apraksts. Gan nedaudz vēstures, gan praktiski padomi no pašas pieredzes, gan jauka valoda – bauda lasīt. 👍 Glāzītes ir vienkārši superseksīgas! 👌 Dikti dīvaini, ka cukurs nekusa, jo man viss pārtapa skaistas krāsas sīrupiņā. 🤔 Man pašlaik top ar timuta piparu piešpricīti, vajadzētu būt interesantam.
Sandra Ošiņa @Gatis Zunte: ak, paldies, prieks, ja patika! Draudzene, kura dalījās ar latgaliešu stāstiņu, parādīja grāmatu, kurā no krievu val. tulkotas baigās raganu receptes 🤣 mēs gan lasījām un apšaubījām, vai to jebkad kāds pats ir izmēģinājis, kas tur bija aprakstīts.
Tie timutas pipari pie ķirša?
Sandra Ošiņa @Gatis Zunte: Par to cukuru – man jau likās, ka vaina pašā cukurā, un es jau grasījos pieliet šļuku ūdens. Bet noliku siltumiņā, un viss notika. Man vnk tas skapis stāv pie ārsienas, tur tiešām bija par aukstu.
Gatis Zunte @Sandra Ošiņa: jā, cukuriņš kļūst pielaizīgāks tikai siltumiņā, tas gan tiesa. 😊
Ja kaut kur tepat grupā esi pamanījusi, es tos timuta piparus dikti slavēju kombinācijā ar ķiršiem vai bumbieriem (zaptē, kompotā). Tagad pabēru pusi tējkarotes burkas apakšā.
Nosaukums ir pipari, bet garšo pēc citrusaugļa miziņas, vairāk tā kā greipfrūtīgi. Otrs radagabals timuta piparam ir zaļais sečuanas pipars, bet tas vairāk noderēs austrumu ēdieniem, kur jāliek klāt laims vai citrona miziņa. Timuts ir ar izsmalcinātāku, tādu kā desertīgāku garšu un aromātu. Pirms lietošanas es to miezerī saberžu, lai nav plēksnīšu. Vispār noteikti var tāpat kā vaniļas pāksti noturēt spirtā un iegūt esenci, ko piepilināt ēdieniem – būs jāpamēģina.
Sandra Ošiņa @Gatis Zunte: Nu interesanti, būs jāpamēģina, saintriģēji ar to Timutu. Šogad ķirši gan ir pabeigti, bet bumbieri vēl priekšā.
Gatis Zunte @Sandra Ošiņa: bumbieru kompots ar timutu ir tepat kaut kur grupā, manis publicēts.
Modris Resčevskis: Tāds tiešām ir rūjieniešu dialekts? Dikti velk uz ventiš!
Sandra Ošiņa @Gatis Zunte: vēl par tiem dialektiem. Es neesmu valodnieks, nezinu, bet te Modris Resčevskis saskata zināmu līdzību rūjieniešiem ar ventiš. Atvainojos, ja mans jautājums ir stulbs, bet vai tur nav kāda sakarība ar lībiešiem?
Modris Resčevskis @Sandra Ošiņa: Varētu būt, būs jāpainteresējas. Man ļoti patīk klausīties gan latgaliešu runas plūdumu, gan ventiņu, gan to, kā runā Liepājas kurzemnieki.
Indra Vilistere @Modris Resčevskis tā i!Līdzīgi, bet ne vienād!
Sandra Ošiņa @Modris Resčevskis: zinu, ka lībiešiem nav sieviešu un vīriešu dzimtes, tāpat igauņiem, tāpēc tā iedomājos par tām aprautajām galotnēm.
Gatis Zunte @Sandra Ošiņa: tak es šo jau vairākkārt esmu aprakstījis, un, šķiet, pat komentāros šajā konservēšanas grupā. Bet, nu, katru katra Gata komentāru izlasīt nav iespējams, tas gan tiesa! 😂 Saistība ar lībiešiem ir vistiešākā, jo Rūjienā un līdz pat Salacgrīvai runā Ziemeļrietumu lībiskajā dialektā, un ventiņi ir vistiešākā rada. Gar Igaunijas robežu, protams, ir vēl igauņu valodas piesitiens gan intonatīvi, gan leksikas ziņā, gan arī droši vien vēl ar citām niansēm, kuras neprotu vārdā nosaukt, jo valodniecību pie prof. Nītiņas īpaši cītīgi nemācījos un laidu gar ausīm. 😜 Rūjienā interesanta ir “vai” jautājumu uzdošanas forma – proti, jautājumu sāk un pabeidz ar “vai”. Vai ta tu ķirš zapt šogad a taisīs, vai? 😁
Ventiņiem ir viš, bet ziemeļu malā ir viņč.
Sandra Ošiņa @Modris Resčevskis Ir, tiešām! Viņiem ir citi tādi vārdi, kādi ventiš nav, piemēram, eijo ir kā čau sasveicinoties.
Gatis Zunte @Sandra Ošiņa, nu, ne gluži, es teiktu. Ejō ir tāds kā “paklau”. Poiss ir puika, roids ir gruži, pieroidāt ir piegružot, kunn ir varde, denč ir bērni, plorkšēt ir muldēt, koizāt ir iet lieliem, neveikliem soļiem (slāt), teskāt ir sist. Tā var turpināt ilgi. 😊
Sandra Ošiņa @Gatis Zunte Prasās pēc vārdnīcas! 😊
Gatis Zunte @Sandra Ošiņa: ir jau kaut kur kādam, kas vairāk ar novadpētniecību aizraujas.
Sandra Ošiņa @Gatis Zunte: paldies par skaidrojumu, manas vājās aizdomas apstiprinājās! Es jau tik vien kā ar ēdienu pētīšanu pie šādām aizdomām nonācu. Sabiju arī 3 mēnešus vēstures fakultātē, iestājos uz maģistriem, bet nespēju to apvienot ar darbu. Un stipendiju tur nebija vispār. Žēl.
Par “😜 Rūjienā interesanta ir “vai” jautājumu uzdošanas forma – proti, jautājumu sāk un pabeidz ar “vai”. Vai ta tu ķirš zapt šogad a taisīs, vai? 😁” – uz šo vīrs atceras savu labu draugu no Staiceles, kurš allažiņ teicis “vai ta šodien kauč ko darīs a, vai?”
Gatis Zunte @Sandra Ošiņa: tieši tā! Es Staicelē dzīvoju lidz 10 gadu vecumam. 😜
Rihards Foto: Baiglabstext
Elza Marta Sondore: Tik garšīgi uzrakstīts! Man ir pāri 18, jāmeklē tie ķirši un tas spirts!
Sandra Ošiņa @Elza Marta Sondore: Ak, Elziņ, uzreiz atceros, kā mums agrāk bija klienti no Mikrobioloģijas institūta. Viņi nāca ciemos ar tādām spirta pudelēm, kam bija virsū uzbāzuši prezervatīvus. Paši ļoti smējās.
Indra Vilistere: Mūsu mājās Rūjienas pusē bija liels koks ar skābiem ķiršiem, kuriem bija izteksmīgs aromāts. Tapa arī ķiršu liķieris… Pāri palika 3 litru burka ar spirtotiem ķiršiem. Reiz janvārī atnāca kaimiņš ar “Eu, vaiteunoukoukass?” Tētis teica “Nou gan”. Tad padomāja un teica”Man i tie ķirš, kas palikuš pēc tā ka sievieš taisij liķer”. Kaimiņš noņēma provi. Uzlaboja veselību. Devās mājās priecīgs.
Pēc kāda laika kaimiņa veselība bija atkal uzlabojama. Nu jau viņš vērsās pie mammas: “Eu, vai teu vēl i tie ziems ķirš?” Mamma uzreiz saprata, ko kaimiņam vajag.
Tagad mūsmājās visi zin, kas ir ZIEMS ĶIRŠ. Un tagad mums i arī ZIEMS MURAKS (lācenes) un ZIEMS UPENS, ZIEMS AVENS…
Gatis Zunte @Indra Vilistere: es pa tam beigam sasmējas ritig!
Indra Vilistere @Gatis Zunte: mēs ar’ ar smaidu atceramies, kā ieguvām nosaukumu tam, kas paliek pāri un ko tā kā žēl izmest, jo garšo un smaržo pēc mantas… Notikumam ir kādi 40+ gadi.
Sandra Ošiņa @Indra Vilistere, Gatis Zunte: akdies, nu jautri! Man tieši šodien stāstīja patiesu notikumu no Latgales. Viņu pusē, kā gājuši uz mežu, tā vienmēr ceļā gadījusies kāda čūska. Reiz vecāmamma palūgusi, lai viņai vienu atnes mājās (nosistu, protams), apliešot ar spirtu pret kaulu sāpēm. Tā arī izdarījuši. Kādu dienu atnācis kaimiņš – vai nav kas, ko ieraut? Bet nekādu vajadzīgo dzērienu mājās nav bijis. Tad tēvs teicis – eu, ir taču tā čūska! Bet vecmāmamma neesot ļāvusi, teikusi, ka tā jau viņai izdzers visas zāles.
Ilizane Grinberga @Sandra Ošiņa: kādā kuplā ģimenē jaunākie bērni bij viesību laikā atraduši ķiršu padomiņu. Vecāki nav sapratuši, kamdēļ šie tā mīksti pa trepēm no augšstāva ripo 👌
Juris Kalniņš: Viss tik garšīgi, tik garšīgi… Sandra Ošiņa, negribi mani adoptēt? Es uz veikalu varētu iet pēc sastāvdaļām.
Sandra Ošiņa @Juris Kalniņš: apspriedīsim šo nākamajā plenērā reibinošu vielu rožainā gaismā 😊
Labdien!
Man tikai viens jautājums – vai tiešām var lietot ķiršus ar visiem kauliņiem? Cik nav dzirdēts par to, ka spirtu uz veseliem ķiršiem ar kauliņiem nvar liet – izdaloties inde…?
P.S. Varu padalīties ar lielisku uipeņu liķiera recepti 🙂
Sveicināta, Signe! Paldies par piedāvāto upeņu liķiera recepti – lieciet tik šeit pat iekšā! Par to indi – kauliņos ir zilskābe. Bet es taisīju pēc senas receptes, un visi pagaidām dzīvi un veseli. Es nezinu par daudzumiem, cik jāizdzer, lai tāda manta kaitē veselībai. Mēs iedzeram retu reizi pa mazajai glāzītei. Intereses pēc paskatījos, kādu info var atrast. Šeit minēts, ka jāapēd 20-30 ķiršu kauliņu kodoliņi, lai iestātos nopietnas sekas. Un minēts arī, ka ķiršu liķiera gatavošanas procesā kauliņus atstāj iekšā. https://www.medicinenet.com/are_cherry_pits_safe_to_eat_cyanide_content/article.htm
Vai gramata “Eiropas vesture Latvijas virtuve” vel tiks izdota nakotne? Gribetu to iegadaties.
Sazināšos ar Jums personīgi.
Labdien,
Nezaprotu vai cukuru bērt uz svaigiem ķiršiem vai uz tiem ķiršiem, kas paliek pēc degvīna nokāšanas?
Sveicināti! Ogām nolej degvīnu un uz tām pašām ber cukuru. Cukurs no ogām izvelk citas vielas nekā spirts.