Ķirbju kēkss ar speltas kviešiem
Dvēseļu kūkas
Manā bērnībā par Helovīniem neko nezinājām. Augām kā padomju bērni, un mums nebija nekādu dvēseļu. Kur nu vēl mirušajiem! Skolā mūs izglītoja, ka Dieva nav, ir tikai miesa, un ir mūžam nemirstīgais Ļeņins. Toties stāstīja par komunismu, “solot katram pēc vajadzībām, prasot no katra pēc spējām” un tādā garā. Kā vēlāk noskaidrojās, nekas no tā visa nestrādā, solītais komunisms tā arī nepienāca, bet valsts sabruka.
Ievads
Teksts: Sandra Ošiņa
Foto: Valdis Ošiņš
04/03/2018
Līdzīgu ķirbju kēksa recepti savulaik uzzinājām no Ingas Sunepas, mūziķes, kuras rokas vienlīdz talantīgi pārvalda kā čellu, tā arī dažādus virtuves rīkus. Viņas receptē bija lietotas kokosriekstu skaidiņas, bet nebija citrona miziņu un vaniļas cukura. Savukārt parastos kviešu miltus mēs esam aizvietojuši ar speltas kviešu pilngraudu miltiem. Ķirbja kēksu cepam gadiem, un varam apgalvot, ka tas garšo ikvienam!
Par speltas jeb plēkšņu kviešiem uzzināju, pētot 11. gadsimtā dzīvojošās gudrās mūķenes Hildegardes no Bingenas receptes: “Plēkšņu kvieši ir vislabākā labība – silta, barojoša, spēcīga, maigāka par citiem labības veidiem. Ja tos ēd cilvēks ar pareizu miesas uzbūvi un pareizām asinīm, tad viņa prāts būs priecīgs. Maize vai cits ēdiens, kura pagatavošanā izmantoti plēkšņu kvieši, garšo labi.” (Hildegarde no Bingenas, “Augu medicīna veselībai un labsajūtai”, apgāds “Madris”). Latviešu valodā ir arī izdota Elenas Haidbēmeres “Veselīga āda. Hildegardes fon Bingenas receptes” apgādā “Zvaigzne ABC”.
Pirms 1000 gadiem dzīvojošās mūķenes metodes joprojām rod vietu arī mūsdienu medicīnā, papildinot tās ar jaunām zināšanām un atmetot pūķu, vienradžu un rāpuļu izmantošanu. Hildegardes pasaule ir valdzinoša. Tajā ieteicams ielūkoties visiem, kam patīk augu valsts ārstniecības līdzekļi, un arī ēdienu sakarā var atrast gana daudz iedvesmojošu ideju.
Garšas ziņā speltas pilngraudu kviešu milti ir bagātīgāki nekā baltie kviešu milti. Atšķirība ir tāda, ka no tīriem speltas kviešu miltiem nevar izcept tik briedīgu rauga mīklas baltmaizi vai smalkmaizītes kā no smalkajiem kviešu bīdeļmiltiem, bet cepumiem un kēksiem tie der lieliski. Ja vēl parastā, baltā cukura vietā ņemsiet brūno cukuru, tad kāruma kopējais sastāvs būs krietni vien pavilkts uz veselīga uztura pusi.
Tad nu pašu ziņā, vai pārklāt kēksu ar citrona glazūru. Ir ļoti garšīgi! Bet arī tāpat kēkss būs sulīgs un jauks papildinājums pie kafijas vai tējas tases. Ļoti patīkamo struktūru piedod tieši ķirbja masa.
Liels paldies Zanei Eniņai par ķirbi! Un arī viņas mammai Vijai Eniņai par grāmatu “Veselība pie mājas sliekšņa”, “Zvaigzne ABC”, kurā varam uzzināt, kā ķirbi lietot mūsu veselības stiprināšanai.
#Veģetārs ēdiens #Lēti pagatavojams ēdiens #Vienkrāši pagatavojams ēdiens
Sastāvdaļas
- 300 g (viena liela tējas krūze) izvārīta un ar dakšu saspiesta ķirbja masas
- 500 g speltas kviešu miltu
- 150 ml piena
- 250 g sviesta
- 200 g cukura
- 2 olas
- 1 ēdamkarote cepamā pulvera
- 200 g žāvētu aprikožu
- 1 citrons
- 1 tējkarote vaniļas cukura
No šī daudzuma var izcept vienu lielāku klasisku kēksu (ar caurumu vidū) vai divus taisnstūra kēksus.
Glazūrai
- 150 g pūdercukura
- Nedaudz citronu sulas
- 2 ēdamkarotes kausēta sviesta
Soļi
Solis 1
Aprikozes aplej ar verdošu ūdeni, atstāj uzbriest. (Ja vēlas pavisam mīkstas aprikozes, tās var apliet dienu iepriekš).
Solis 2
Kēksa formu ieziež ar sviestu un izkaisa ar miltiem.
Solis 3
Citronam norīvē miziņu.
Solis 4
Ieslēdz cepeškrāsni uz 180 °C temperatūru.
Solis 5
Cukuru sajauc ar mīkstu sviestu un sāk putot. Kad masa kļuvusi gaišāka un vieglāka, pa vienai pievieno olas. Turpinot putot ar zemāku miksera ātrumu, pievieno miltus un cepamo pulveri.
Solis 6
Aprikozēm nolej ūdeni un sagriež mazos gabaliņos.
Solis 7
Tad mīklai pievieno pienu, ķirbju biezeni un aprikožu gabaliņus, norīvēto citrona miziņu un vaniļas cukuru. Iegūtā mīkla būs pabieza un “ķepīga”.
Solis 8
Mīklu lej veidnē un cep vienu stundu. Plīts durtiņas nevirina, bet ļauj kēksam 40 minūtes cepties, līdz tas kļūst zeltains un sāk smaržot.
Solis 9
Kēksa gatavību pārbauda, iedurot tajā kociņu. Ja mīkla nelīp pie kociņa, tad kēkss ir gatavs! Ja kēksa virspuse apbrūnē pārāk ātri, bet iekšpuse vēl nav gatava, formu pārklāj ar foliju un turpina cept.
Solis 10
Kad kēkss gatavs, atstāj to kādu pusstundu formā atdzist, tad uzmanīgi apgāž otrādi un atdala no formas.
Solis 11
Gatavo glazūru. Izkausē sviestu. Pieber pūdercukuru un pielej citrona sulu. Visu kārtīgi samaisa tā, lai nebūtu kunkulīšu. Glazūrai jābūt mazliet plūstošai, lai tā skaisti notek gar kēksa malām. Konsistenci var pamainīt, pievienojot vairāk cukura vai sulas. Kad glazūra ir gatava, to nekavējoties pārklāj pāri padzisušam, bet vēl siltam kēksam (var glazēt arī aukstu kēksu, bet siltam glazūra ātrāk sacietēs). Pirms dalīšanas gabalos kēksu atdzesē pilnībā.
Mūsu grāmata
Izpārdota!
Saistītās receptes
Dvēseļu kūkas
Manā bērnībā par Helovīniem neko nezinājām. Augām kā padomju bērni, un mums nebija nekādu dvēseļu. Kur nu vēl mirušajiem! Skolā mūs izglītoja, ka Dieva nav, ir tikai miesa, un ir mūžam nemirstīgais Ļeņins. Toties stāstīja par komunismu, “solot katram pēc vajadzībām, prasot no katra pēc spējām” un tādā garā. Kā vēlāk noskaidrojās, nekas no tā visa nestrādā, solītais komunisms tā arī nepienāca, bet valsts sabruka.
Zemeņu tartes jeb groziņi
Zemeņu tartes jeb groziņiIevadsTeksts: Sandra Ošiņa Foto: Valdis Ošiņš Zemeņu tartes vai zemeņu groziņi – kā pareizāk būtu saukt šīs kūkas, es nezinu. Un varbūt tam arī nav nozīmes, galvenais, lai labi garšo. Ja klasiskos groziņus var ēst, paņemot rokā, šīs kūkas ir...
Violas Bīriņas rabarberu maize
Violas Annas Bīriņas rabarberu maize ir vienkārši un ātri pagatavojams pavasara gardums. Kā radīts reizēm, kad pēkšņi ierodas negaidīti ciemiņi un gribas pacienāt ar kādu savu cepumu. Ja dārzā aug rabarberi, ledusskapī ir kefīrs un dažas olas, plauktā milti, cukurs un vēl šis tas pa šķipsniņai, pa karotītei, tad vajadzēs vēl tikai mazliet darba un mīlestības, lai tiktu pie smaržīgas un garšīgas rabarberu kūciņas.
Mūsu sadarbības partneri
