Kaltenes kūpināto reņģu sacepums
Sēņu pankūkas
Pildītās pankūkas ar sēnēm mums gatavoja saimniece no Medumiem Diāna Mikulane, un tas notika Sēlijas kultūras programmas “Sēņu dzīves noslēpumi” ietvaros.
Ievads
Teksts: Sandra Ošiņa
Foto: Valdis Ošiņš
13/05/2020
Šī ir Noras Daknes vecmāmiņas Martas Štāls dzimtas recepte no Kaltenes Kurzemē. Noras dzimtā bijuši jūrnieki, kuģu būvnieki un īpašnieki. Vecvectēvs Bērtulis Štāls ar koka buriniekiem ceļojis pa tālām jūrām un okeāniem. Latvijas Enciklopēdiskajā vārdnīcā Letonika par viņu rakstīts šādi: Štāls Bērtulis (1873–1935) – tālbraucējs kapteinis, kuģīpašnieks. Burinieks Noah, J. Martin, Stahl, Zenson kapteinis (1894–1920, ar pārtraukumiem). Burinieka Noah, Stahl, Zenson (Censonis) līdzīpašnieks. (Nacionālais Apgāds, 2002), par viņu var lasīt arī “Latvijas kuģniecības vēsturē”.
Dzimtā atceras stāstu par vecvecmāmiņu, Martas Štāls mammu, Margrietu Štālu, kura gaidījusi vīru no tālajiem jūrasbraucieniem. Atceļā no Dienvidamerikas kuģis piestājis Anglijā, un vecvectēvs nosūtījis ziņu, ka no turienes izbrauc uz Latviju. Pēc saņemtās ziņas vecvecmāmiņa aptuveni zinājusi, ap kuru laiku ceļā uz Rīgu kuģis varētu braukt garām Kaltenei.
Tuvojoties šim laikam, viņa vērojusi jūru un pacietīgi gaidījusi. Kad kuģis tuvojies, viņa ar laivu devusies pretī, vecvectēvs laivā iekrāvis gardas aizjūras dāvanas, bet pats ar kuģi turpinājis ceļu uz Rīgu. Tur kuģi noenkurojuši līdz citam braucienam, bet vecvectēvs atgriezies pie ģimenes.
Margrietas un Bērtuļa Štālu bērni uz ģimenes mājas verandas lieveņa ap 1906. gadu. No kreisās: Emma, Mārtiņš, Lidija un Marta
Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājumā saglabājusies kāda pastkarte, ko Bērtuļa brālis Mārtiņš Štāls sūtījis no Plimutas ostas Lielbritānijā sievai Lidijai.
Klausoties šādos stāstos, kļūst mazliet smeldzīgi, domājot, kas tālāk notika ar Latvijas kuģiem un drosmīgajiem jūrasbraucējiem, kādi tie neapšaubāmi bija. Būtu jauki, ja bez padomju laikos tapušajām Viļa Lāča romānu ekranizācijām taptu kāda šodienas iespējām un vēsturiskajai interpretācijai atbilstoša spēlfilma vai pētnieciska dokumentāla filma par šīm tēmām.
Paldies ģimenei par dalīšanos ar īstena kurzemnieku ēdiena – kūpinātu reņģīšu sacepuma – recepti. Ja ir iespēja tikt pie tikko kūpinātām, svaigām reņģēm, smaržojošām pēc alkšņa dūma, zeltainām un sulīgām, ak, kas tas ir par baudījumu!
Sacepumā veidojas sava garša, kurā reņģēm pievienojas sīpols un divu veidu krējums – man šis it kā vienkāršais ēdiens bija patīkams pārsteigums, ļoti iesaku to pagatavot. Ir arī nelielas garšas atšķirības, vai sacepumu gatavo uz pannas, vai cepeškrāsnī. Atliek pašiem pamēģināt, kurš no abiem jūsmājās iepatīkas labāk. Ir maijs, un reņģu laiks ir sācies!
#Zivju ēdiens #Vienkārši pagatavojams ēdiens #Lēti pagatavojams ēdiens #Latviešu virtuves klasika
Sastāvdaļas
- 6 ar mizu vārīti kartupeļi
- 1 liels sīpols
- 500 g karsti kūpinātu reņģu
- 200 g saldā krējuma
- Nedaudz skābā krējuma
- 1 lauru lapa
- Sāls
- Malti melnie pipari
- Kapātas dilles pārkaisīšanai
Soļi
Solis 1
Kartupeļus nomizo un sagriež ripiņās.
Solis 2
Reņģu filejas notīra no asakām.
Solis 3
Sīpolu nomizo un sagriež gredzenos, ātri apcep uz pannas mazliet brūnus, pārlej ar saldo krējumu un pievieno nedaudz arī skābo krējumu, tas piešķirs īsto garšu.
Solis 4
Mērcei pievieno reņģu filejas un lauru lapu. Mērci mazliet pavāra, pagaršo, ja vajag, pieliek vēl sāli un piparus. Lauru lapu beigās izņem.
Solis 5
Karstumizturīgā traukā liek kārtās kartupeļus pamīšus ar reņģu mērci, kamēr viss salikts. Pēdējā kārtā liek reņģes, pārkaisa dilles. (Sacepumu var gatavot arī pannā uz plīts, uzliekot vāku.)
Solis 6
Liek 200 °C uzkarsētā krāsnī, cep 30 minūtes vai tik ilgi, līdz virspusē apcepusies zeltaina garoziņa.
Solis 7
Pasniedz ar svaigiem salātiem.
Mūsu grāmata
Izpārdota!
Saistītās receptes
Sēņu pankūkas
Pildītās pankūkas ar sēnēm mums gatavoja saimniece no Medumiem Diāna Mikulane, un tas notika Sēlijas kultūras programmas “Sēņu dzīves noslēpumi” ietvaros.
Vistas filejas kabatiņas
Reizēm receptes manā virtuvē nonāk pa dīvainiem un negaidītiem ceļiem. Šo recepti atradu grāmatā “Zvaigznei tikai stunda. Itas Kozakevičas laiks” (Armands Melnalksnis, izdevējs “Zelta grauds”, 2004), un tā nav pavārgrāmata, bet gan izdevums par leģendārās Latvijas polietes, žurnālistes, politiķes un sabiedriskās darbinieces Itas Kozakevičas dzīvi un darbu.
Ķirbju risoto
Ķirbju risoto garšo pat tiem, kuriem ķirbis nav pirmā izvēle ēdienkartē. Šis ēdiens ir vienlaikus maigs un sātīgs, ļoti skaistā, saulainā krāsā. Ir divi varianti: sliņķu vai gardēžu.
Mūsu sadarbības partneri
