Ievads

Teksts: Sandra Ošiņa

Foto: Valdis Ošiņš 

19/01/2018

Groziņkūka ir mana bērnības kūka. Atceros to no Vecrīgas kafejnīcas, kurp mani veda vecāki vai vecvecāki. Vēlāk, kad mācījos “lietišķajos” (mākslas vidusskolā), ar kursabiedriem bieži pusdienojām Nicā. To gan visi sauca latviskā izrunā, par Nīcu. Nicas groziņi bija perfekti, vienmēr līmenī. Kafejnīcas Vecrīga vairs nav, bet līdzīgus groziņus joprojām var nopirkt Ozoliņa konditorejā Ikšķilē vai Ogrē.

Vēl manas bērnības kūku atmiņas saistās ar filmu ”Vārnu ielas republika”. Tajā ir kāda epizode konditorejā. Grīziņkalna puikas Lūrihs un Janka, izsekojot lēdiju Mēriju no “špiku bandas”, nonāk kādā Rīgas kafejnīcā. Abiem nav īstas nojausmas par to, ko vajadzētu pasūtīt, lai legāli drīkstētu uzturēties telpā un sagaidīt noslēpumaino lēdiju. Lūrihs prāto: nez, ko tie kungi ēd? Janka esot kaut ko dzirdējis par austerēm un kūkām. Par Lūriha māsai nočiepto naudu abi pasūta duci kūku. 

Konditorejas saimniece, noskaidrojusi, ka puišiem patiešām “nauda ķešā skan”, tūlīt pāriet no uzrunas “jaunskungi” uz “kungi”. Cenšoties izlikties, ka lielais kūku skaits diviem puikām ir pavisam parasta lieta, viņa atnes divstāvīgu etažeri ar groziņiem, biskvītkūkām un citiem kārumiem. Abi zēni ar apetīti uzbrūk kūku kalnam, par spīti bažām, ka špiki no bandas viņiem varētu iebarot “saģiftētas kūkas”. Sākumā iet iekšā labi, bet pēc šādas trieciendevas drīz iestājas šķebenums. Tā kā lēdija Mērija pa to laiku ir padzērusi kafiju, pa logu ieraudzījusi “špiku bandas” norunāto signālu un dodas prom, arī puikām ātri jāatkāpjas. Noskaidrojis, ka austeres šeit nepiedāvā, Lūrihs vēl ieminas par bundžu Rēveles ķilavu. Pārsteigtā madāma skaidro, ka arī ķilavu šeit nav, bet laipni iesaiņo atlikušās kūkas kastītē līdzņemšanai, un puikas tā tiek laukā no neērtās situācijas. Par 12 kūkām toreiz bija jāsamaksā 36 kapeikas. “Priekš abiem kungiem tas tīrais štrunts!”.

Bērnībā Grīziņkalna bērnu piedzīvojumiem uz ekrāna esmu sekojusi neskaitāmas reizes. Izlaižot kreiso ideoloģiju, kas padomju gados bija obligāts formāts, varoņu pārdzīvojumiem filmā varēja sekot līdzi ar aizrautību. Stāsts par draudzību, nodevību, ideāliem un romantiku bija dzīvs ārpus politiskiem motīviem un iedalījumu “nabagu bērni – labie, bagāto bērni – sliktie”. Un epizode ar kūkām ir tiešām krāšņa, izjūtu ziņā varētu to pielīdzināt “Kādreiz Amerikā” (Once upon A Time In America, režisors Sergio Leone, 1984), kurā trūcīgo rajonu puikam bija smaga izvēle starp kūku un pirmo seksu. Palaidnīgā kaimiņu meitene bija ar mieru atdoties tikai par putukrējuma “Šarloti”. Uzvarēja kūka, jo meitene kāpnēs bija jāpagaida, bet meičai atnestā kūka bija dabūjama uzreiz. Abas filmas bija uzņemtas par pagājušā gadsimta pirmskara gadiem. Stāsti Amerikā un Latvijā bija atšķirīgi, bet bērnu attiecības ar kūkām gan ļoti, ļoti līdzīgas.

Izbaudiet Once Upon a Time in America epizodi ar kūku kāpņu telpā.

Vairāk par filmu Vārnu ielas republika (1970, rež. Ada Neretniece), kur epizode ar kūkām atrodama filmas 50. minūtē. Filma tiešsaistē nav pieejama pastāvīgi, bet portālā filmas.lv reizēm tā ir pieejama. Daži foto no filmas iekļauti šajā stāstā.

Acīmredzot, ir gana daudz cilvēku, kas vēl atceras vecās, labās groziņkūkas, jo ik pa laikam kāds lūdz publicēt to laiku recepti. Šī gan nebūs viens pret vienu recepte no padomju laiku konditoru rokasgrāmatas krievu valodā, kurā apkopotas daudzas tolaik Latvijas konditorejās un kafejnīcās lietotās receptes. (“Сборник рецептур мучные кондитерские изделия в предприятиях общественного питания Латпотребсоюза”, 1985. Iespējams, to varētu tulkot šādi: “Latvijas Patērētāju biedrības sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu miltu konditorejas izstrādājumu recepšu krājums”). Tajā bija apkopotas 936 receptes kafejnīcām Sigulda, Luna, Doms, Sēnīte, Nica un daudzām citām. Receptes bija izstrādātas lielam kūku daudzumam, tāpēc mājas lietošanai katra no tām jāpārrēķina. Smilšu mīklas receptē bija minēts margarīns, to aizvietoju ar sviestu. Cukuru aizvietoju ar pūdercukuru. Vēl mīklai bija jāpievieno amonijs un esence (?), tos izlaidu.

No diviem sviesta krēmiem, kurus grāmatā ieteic groziņu pildīšanai, izvēlējos gatavot vienkāršāk gatavojamo sviesta krēmu ar kondensēto pienu (otrais krēmam Šarlote gatavots, pievienojot  sīrupu no piena, olas, cukura un ūdens).

Pildījumam no cepumu masas arī ir divi varianti – cepumu drupačām var pievienot daļu krēma un mazliet konjaka vai arī skābu ievārījumu krēma vietā. Izvēle katra paša ziņā. Un rotāšanai minētas augļu sukādes. Es liku marmelādes gabaliņus, un apsveru domu, ka citā reizē tādus varētu pievienot arī pildāmajai cepumu masai. Kūkas var rotāt arī ar melnām žāvētajām plūmēm, cukurotiem vai svaigiem augļiem un ogām.

No šeit aprakstītā sastāvdaļu daudzuma izcepu 20 kūkas. Skaits var nedaudz atšķirties atkarībā no formiņu lieluma un groziņu biezuma. Vien jābrīdina, ka šī nav ātri pagatavojama recepte. Tā nav sarežģīta, bet ir darbietilpīga. Ja jums mājas bārā nav atvērtas konjaka pudeles, bet gribēsiet stingri pieturēties pie paredzētajām sastāvdaļām, arī lēti nesanāks. Tomēr garšas baudījums ir pūļu un līdzekļu vērts.

#Veģetārs ēdiens #Latviešu virtuves klasika #Vēsturiska recepte