Cēsu kliņģeris
Dvēseļu kūkas
Manā bērnībā par Helovīniem neko nezinājām. Augām kā padomju bērni, un mums nebija nekādu dvēseļu. Kur nu vēl mirušajiem! Skolā mūs izglītoja, ka Dieva nav, ir tikai miesa, un ir mūžam nemirstīgais Ļeņins. Toties stāstīja par komunismu, “solot katram pēc vajadzībām, prasot no katra pēc spējām” un tādā garā. Kā vēlāk noskaidrojās, nekas no tā visa nestrādā, solītais komunisms tā arī nepienāca, bet valsts sabruka.
Ievads
Teksts: Sandra Ošiņa
Foto: Valdis Ošiņš
18/11/2018
Kliņģeri galdā ceļam nopietnu svinību gadījumos, tas ir cieņā visā Latvijā. Pirms godiem vienmēr notiek spriešana – ko labāk izvēlēties – torti vai kliņģeri? Kliņģeris ir labāks svinībās, kurās piedalās daudz cilvēku, bet cienāšana nenotiek pie galda. Piemēram, jubilejās darba kolektīvos, izlaidumos, skolu un klašu pasākumos. Māksliniece Ērika Māldere atceras viņas vecmāmiņas Vilmas Gulbes padomu: kliņģeris ar smukiem caurumiem jānes raudzībās, ja piedzimusi meitene – nedrīkst nest kūku, jo tad paliks vecās meitās kā tāda kūka.
Kliņģeris mūsu tradīcijās ienācis no baltvāciešiem, no muižu virtuvēm. Labu kliņģeri cep ar drumstalām, rozīnēm un kanēli. Mīklai dzeltenumam var piejaukt safrānu vai olu dzeltenumus. No garšvielām – vaniļu un kardamonu. Salīdzinoši nesen ienākusi mode kliņģeri rotāt ar augļu kompozīcijām, ko pārklāj ar želeju. Vēl viens variants ir saldo kliņģeri pildīt ar vārīto krēmu, žāvētiem augļiem un marmelādes gabaliņiem. Iecienīti ir arī sāļie kliņģeri.
Bieži kliņģeri cep dzimšanas dienās. Reiz mūsu portālā kliņģera recepti bija atradusi kāda sieviete, kura interneta sarunu forumā jautāja pēc padoma, kā viņa savam 5 gadus vecajam dēlam pati to varētu izcept dzimšanas dienas svinībām. Kāda no māmiņām brīdināja, ka izcept kliņģeri nav joka lieta, ir liels risks, ka pirmajā reizē tas var neizdoties, un tad būs sabojāti svētki. Jā, atbildēja puisēna mamma, es labprāt pasūtītu gatavu kliņģeri, bet es dzīvoju Šrilankā, un šeit tas nav iespējams. Tā nu viņa apņēmības pilna ķērās pie darba, un mums bija prieks lasīt, ka viņai viss ir ļoti labi izdevies. Šis stāsts un citi līdzīgi vedina domāt par to, cik dziļi mūsos ir iekodētas tradīcijas, jo pīrāgu, kliņģeru un citas svētku cepumu receptes meklē cilvēki no visām pasaules malām. Cep pīrāgus un kliņģerus Amerikā, Brazīlijā, Austrālijā un citās tālās zemēs.
Kas zina, kurš bijis pirmais cilvēks pasaulē, kurš izcepis kliņģeri. Saglabājies sens stāsts par kādu itāļu mūku, kurš vēlējies apbalvot bērnus par kristīgo tekstu iemācīšanos no galvas. Viņš izcepis kliņģerīšus, lai iepriecinātu par centību, tāpēc šie saldumi simboliski atainoja lūgšanā saliktas rokas, no tā esot radusies tradicionālā kliņģera forma.
Konditores divās paaudzēs. Ruta Batņa un Evita Smilga.
Šoreiz kliņģera cepšanu varējām mācīties no profesionālas konditores Rutas Batņas, kura ciemojās pie meitas Evitas Smilgas, konditores nu jau otrajā paaudzē. Ruta ilgu gadu garumā, kopš 1970. gada, cepusi kārumus Raunā. Šobrīd aktīvās darba gaitas piebremzējusi, bet neliedz padomu jaunajiem konditoriem. Ruta ar pateicību atceras jaunību un savus pirmos meistarus Ilmāru un Ligitu Ozoliņus, no kuriem savulaik pati mācījusies. Tagad Ruta nodod savas zināšanas meitai Evitai Smilgai, kura šobrīd dzīvo Cēsīs un savās mājās cep kūkas un tortes pēc pasūtījuma.
Evita 2017. gada vasarā piedalījās un guva pirmo godalgu Zaubes Savvaļas garšu festivālā, mājas toršu konkursā. Viņai patīk cept kūkas no dažādām dabīgām izejvielām, izmantot īstu sviestu, vislabāk no Straupes, Latvijas dzērveņu, ābolu vai rabarberu ievārījumus, kurus mēdz radoši kombinēt savā starpā, lai iegūtu vajadzīgo garšu salikumu. Galereijas fotogrāfijās redzamas abu divu, mammas un meitas, rokas, kuras kopīgi veido lielo un skaisto kliņģeri. Brīži, kad viena paaudze otrai nodod savas zināšanas, ir svētīgi.
Receptes sastāvdaļas ir dotas lielam kliņģerim, kādu var izcept tikai lielā, profesionālā cepeškrāsnī. Ja vēlaties cept kliņģeri mājās, izdaliet sastāvdaļas ar divi.
Recepti drukātā veidā var atrast Latvijas Mediju izdevumā “Latvijas novadu tradicionālie ēdieni”, izdeviecības veikalā vai e-veikalā.
Priecīgus svētkus!
#Veģetārs ēdiens #Latviešu virtuves klasika #Svētku ēdiens #Tradicionāls ēdiens
Sastāvdaļas
Mīklai
- 800 g Dobeles dzirnavnieka kviešu miltu
- 300 ml vai mazliet vairāk piena
- 100 ml saldā krējuma 35 %
- 150 g sviesta
- 125 g cukura
- 2 olas
- 100 g svaiga rauga
- 5 g sāls
Pildījumam
- 300 g sviesta
- 250 g aprikožu
- 150 g rozīņu
- 250 g marmelādes konfekšu
- Cukurs un kanēlis pārkaisīšanai
Pārsmērēšanai
- 1 ola
Drumstalām
- 100 g sviesta
- 100 g cukura
- 130 g vai mazliet vairāk kviešu miltu
Soļi
Solis 1
Uzsilda siltu pienu un tajā izkausē raugu.
Solis 2
Lielā bļodā ber cukuru, sāli un vaniļas cukuru.
Solis 3
Izkausē 150 g sviesta.
Solis 4
300 ml piena uzsilda kopā ar 100 ml saldā krējuma.
Solis 5
Bļodā pie cukura maisījuma ber miltus, iesit olas, pielej sviestu, pienu un krējumu, piejauc pienā izkausēto raugu, mīca mīklu, līdz tā ir elastīga, vijīga un viendabīga.
Solis 6
Pārklāj ar dvielīti un liek raudzēt 40 – 50 °C temperatūrā apmēram vienu stundu vai mazliet ilgāk.
Solis 7
Mīklu sadala 3 vienādās daļās. Labāk lietot svarus, ja tie ir pie rokas. Katru mīklas piku ar rokām izstiepj un noplacina, lai iznāk garena plāksne. Visām daļām jābūt vienādi garām.
Solis 8
300 g sviesta sadala un uzsmērē visām trim daļām. Pēc vēlēšanās var pārkaisīt cukuru un kanēli.
Solis 9
Vienai no daļām pārliek marmelādes gabaliņus.
Solis 10
Otrai daļai pārliek rozīnes.
Solis 11
Trešajai daļai pārliek aprikozes, kuras ir mazliet izmērcētas un sagrieztas gabaliņos.
Solis 12
Ar abām rokām saspiež mīklas malas uz vidu, lai tās salīp un pildījums paliek iekšā.
Solis 13
Mīklas rullīšus savirpina ap savu asi kā virvītes, lai pildījums labāk turētos iekšā. Virvītes garumam jābūt apmēram 1.5 m (lielajam kliņģerim).
Solis 14
Sāk pīt bizē no vidus, sapin vienu galu, apveļ otrādi, tad no vidus pin otru galu. Ja galds nav tik garš, var sapīt vienu galu, ielocīt uz otru pusi un tad pīt otru.
Solis 15
Plātij uzklāj cepamo papīru. Pārceļ bizi un veido kliņģera formā. Pavelk galus tievākus un iespiež vietā, kur sāk savienoties vidus vijums. Galus sapin un pabāž zem kliņģera vidus daļas.
Solis 16
Sakulsta olu un noziež ar to kliņģeri. Kliņģeris labāk rūgs un būs spīdīgāks.
Solis 17
Gatavo drupačas. 100 g sviestu ar pirkstiem saberž drupačās ar 100 g cukura un 130 g vai mazliet vairāk kviešu miltu, rīkojas pēc sajūtas.
Solis 18
Drumstalas pārkaisa kliņģerim. Atstāj uzrūgt.
Solis 19
Cep uz 175 °C uzkarsētā cepeškrāsnī aptuveni 1 stundu vai kādas desmit minūtes ilgāk, līdz gatavs. Ja cep mazāku kliņģeri, iespējams, tas izcepsies mazliet ātrāk.
Mūsu grāmata
Izpārdota!
Saistītās receptes
Dvēseļu kūkas
Manā bērnībā par Helovīniem neko nezinājām. Augām kā padomju bērni, un mums nebija nekādu dvēseļu. Kur nu vēl mirušajiem! Skolā mūs izglītoja, ka Dieva nav, ir tikai miesa, un ir mūžam nemirstīgais Ļeņins. Toties stāstīja par komunismu, “solot katram pēc vajadzībām, prasot no katra pēc spējām” un tādā garā. Kā vēlāk noskaidrojās, nekas no tā visa nestrādā, solītais komunisms tā arī nepienāca, bet valsts sabruka.
Zemeņu tartes jeb groziņi
Zemeņu tartes jeb groziņiIevadsTeksts: Sandra Ošiņa Foto: Valdis Ošiņš Zemeņu tartes vai zemeņu groziņi – kā pareizāk būtu saukt šīs kūkas, es nezinu. Un varbūt tam arī nav nozīmes, galvenais, lai labi garšo. Ja klasiskos groziņus var ēst, paņemot rokā, šīs kūkas ir...
Violas Bīriņas rabarberu maize
Violas Annas Bīriņas rabarberu maize ir vienkārši un ātri pagatavojams pavasara gardums. Kā radīts reizēm, kad pēkšņi ierodas negaidīti ciemiņi un gribas pacienāt ar kādu savu cepumu. Ja dārzā aug rabarberi, ledusskapī ir kefīrs un dažas olas, plauktā milti, cukurs un vēl šis tas pa šķipsniņai, pa karotītei, tad vajadzēs vēl tikai mazliet darba un mīlestības, lai tiktu pie smaržīgas un garšīgas rabarberu kūciņas.
Mūsu sadarbības partneri
Labdien! Paldies par recepti, tikai jautājums, saldo krējumu jāņem 100 ml vai 200 ml? Sastāvdaļu sadaļā un aprakstā doti divi dažādi lielumi….
Labdien, Iveta! Paldies par vērību, tūlīt noskaidrosim, kurš no variantiem ir pareizais.
Diemžēl pagaidām nevaram dabūt rokā receptes autori. Var darīt tā, ka sākumā mīca mīklu, piejaucot 100 ml saldā krējuma. Ja mīcot jūt, ka mīkla par stingru, tad var piemīcīt atlikušo daudzumu. Kolīdz būsim noskaidrojuši, kāds ir precīzais daudzums, izlabosim šo kļūdu.
Palabojām uz 100 ml, lai abās vietās būtu vienādi. Ruta tomēr minēja, ka pienu un saldo krējumu, iespējams, vajag katrā reizē mazliet citā daudzumā, jo milti mēdz atšķirties – citi iesūc mazāk šķidruma, citi vairāk. Labāk sākt ar mazāku šķidruma daudzumu un vajadzības gadījumā papildināt. Ar laiku rokas iemācās to sajust.
Gribēju pajautāt, vai ir ideja cik gramu sausā raugā vajadzētu? Kārtīgs raugs nav ar uguni atrodams, bet pēdējā laikā, lai ko ceptu, rauga par maz. Gatavojos klinģerim, un nav ne jausmas cik vajag likt klāt.
Paldies!
Proporcionāli sauso raugu parasti rēķina 1:3. Ja kliņģeri cepsiet mājas krāsnī, tad visas sastāvdaļas būtu jādala ar 2. 50 g svaiga rauga vietā būtu jāņem 17 g sausā rauga. Es tomēr ieteiktu lietot svaigo raugu. Jo mīkla treknāka, jo raugs svarīgāks. Turklāt mīkla ar sauso raugu sliktāk pacieš veidošanu, atkārtotu saspiešanu. Tā tik labi neuzcelsies. Man nav gadījies, ka veikalā nebūtu iespējams nopirkt svaigo raugu. Turu īkšķus, lai viss izdotos!