Asie kabači Anniņas gaumē
Asie kabači ir manas tantes Anniņas recepte. Tā nāk no Latgales, no Krāslavas. Kaut pati esmu dzimusi Rīgā, Latgalei pieder liela daļa manas sirds. Viesošanās reizes allaž šķiet par retu un īsu.
Asie kabači ir manas tantes Anniņas recepte. Tā nāk no Latgales, no Krāslavas. Kaut pati esmu dzimusi Rīgā, Latgalei pieder liela daļa manas sirds. Viesošanās reizes allaž šķiet par retu un īsu.
Mūsu ģimenē dažu gadu var iztikt bez aveņu vai zemeņu ievārījuma, bet brūklenes ir pilnīgi noteikti nepieciešamas. Bez tām nav baudāmas putraimdesas, arī kūkas ar brūkleņu ievārījumu ir jācep, bez tām nu nekādi.
Ķirbis kopš bērnu dienām man nav īpaši garšojis līdz brīdim, kad parādījās jaunās, stingrās šķirnes. Mani mīļākie ķirbji marinēšanai ir Muskata šķirnes.
Nez, vai ir vēl kāds dārzenis, kas būtu tik ļoti mitoloģizēts kā kāposts. Kāpostos atrod bērnus. Tos meklē maciņā. Kāpostus pasniedz viesībās, lai norādītu, ka viesiem nu laiks mājās.
Atmiņā vēl laiki, kad padomju veikalu ziemas dramatiskais sakņu un dārzeņu sortiments katrā mājas virtuvē piespiedu kārtā lika darbināt mazītiņas konservu fabrikas, vārīt ievārījumus, karsēt kompotus, marinēt gurķus un sautēt vīriešu zaftes.
Mūsu ģimenē visi ir kaislīgi sēņotāji. Pēc meža sēnes tiek sašķirotas, un mazās baraviciņas, beciņas un podiņi tiek atlikti marinēšanai. Mazās sēnes ir garšīgi stingras, pēc marinēšanas kļūst maķenīt (vai pat ļoti) slidenas.