Gaiļbiksīšu saldējums ir sezonāls kārums. Kad Latvijas pļavas pavasarī nokrāsojas zaļas, plaukst ievas, bet vēl nav pieneņu, ir īstais laiks pļavās meklēt gaiļbiksītes. Tas darāms tālāk no šosejām un citiem piesārņojuma avotiem, lai augus droši var lietot pārtikā, un jāpielūko, vai nenolasi kādam piederošus ziedus.
Krāšņie rabarberu kāti Latvijas dārzos ir kā starta šāviens ziemas krājumu sezonas atklāšanai. Tie mēdz būt dažādu šķirņu – tievāki un resnāki, zaļi un sārti. Sārtie un tievie labi noderēs sukāžu un sīrupa gatavošanai.
Rabarberu deserts ir pirmais pavasara saldēdiens, ar kuru atklājam Latvijas dārza labumu sezonu. Kolīdz zaļās, krunkainās lapas un spēcīgie kāti izlaužas no zemes, meklējam plātsmaižu, kūku un saldēdienu receptes, dungojot dziesmu “uzminēšu, uzminēšu, ja tik tu man ļausi…”.
Šogad ziema ar sauli mūs nelutina, svina pelēkas dienas nomaina cita citu. Līdz pavasarim vēl laiciņš jāgaida, un jāmeklē pēc kāda prieka un enerģijas avota, lai dziļā tumsas bedrē neiekristu mentāli un fiziski. Te palīgā var nākt apelsīni. Oranžās, smaržīgās bumbas, pilnas sulas un vitamīnu, skaistas kā vakara saulīte.
Ģeniāli atklājumi dažkārt rodas apstākļu sakritības dēļ. Reiz bija tā. Mūsu meita Milda kopā ar draugiem kādā kopā sanākšanas reizē nolēma pagatavot rupjmaizes kārtojumu. Izpētījuši recepti un ķērušies pie darba. Grūti gājis ar rupjmaizi. Maluši to gaļas maļamajā mašīnā, grauzdējuši, bet maize nez kādēļ vispirms saķepusi, tad par daudz sadegusi, galu beigās sanākušas mazas, cietas spiriņas.
Šī bija sestdiena pašā septembra nogalē, kad sēdi ar draugiem maigas saules gaismas pielietā dārzā, un ir tik labi, ka visas raizes, rūpes un stress paliek ārpus. Kopā sanākušas četras paaudzes, visi rosās, bērni dauzās, kāds grilē gaļu, kāds cep kartupeļus, no siltumnīcas ceļo smaržīgu ķirštomātu bļoda, kāds klāj galdu, visiem pa vidu riņķo mazais suns Bruno un lielais suns Susuriņš.