Rožmaizītes manas paaudzes cilvēkiem saistās ar bērnības atmiņām. Smalkmaizītes ar tīru, maigu garšu, no ārpuses mazliet kraukšķīgas, iekšpusē – mīkstas. Agrāk tās bija konditoreju pamatsortimentā, tagad reti kur tās cep. Turklāt vairs ne pēc šīs gadu desmitiem vecās receptes.
Pirms pagājušajiem Ziemassvētkiem 23. decembra rītā pie mums ieradās negaidīta dāvana – gabals aromātiskas, ar marcipānu pārklātas un skaisti izdekorētas kūkas. Arī kūkas garša bija visnotaļ sulīga, bagātīga un piesātināta. Kūku bija gatavojusi Dace Samete, kura pirms šā gada Ziemassvētkiem bija ar mieru dalīties receptē.
Mūsu ģimenē iecienītakā ir ābolu plātsmaize no rauga mīklas. Visgaršīgākās izdodas no skābeno šķirņu āboliem – labi piemēroti ir Baltie Dzidrie, rožāboli vai rudens svītrotie, to šķēlītes cepoties izšķīst.
Krēmšnite, kārtainās mīklas kūka ar krēma pildījumu un cukura pomādes glazūru, ir viena no mūsu meitas mīļākajām kūkām kafejnīcā Vecrīga.
Par šīs leģendārās kūkas izcelsmi viena no versijām vēsta, ka kūkas autors ir pavārs no Austrālijas Herberts Sakss, kurš 1935. gadā Pērtas viesnīcā Esplanāde pasniedza bezē cepumu kūku, iedvesmojies no balerīnas uzstāšanās Austrālijā un viņas gaisīgā, baltā tērpa.
Šo recepti esmu cepusi ar dažādiem pildījumiem, no kuriem zemeņu jogurta–rabarberu ir pats jaunākais. Kūka slāņu ziņā nedaudz līdzinās agrāk Globusā, tagad Gustava beķerejā nopērkamajai tortei Una, ja cep no persiku kompota un jogurta.