Par godu desmit pīļu olām, kuras nu jau pirms laba laika atveda mūsu draugi Sintija un Ingus Druvas, izcepām tortīti, pie viena patukšojot saldētavas ogu krājumus un brūkleņu ievārījumu no pērnās vasaras. Esam tik priecīgi, ka šādi krājumi mājās ir un šī brīža sociālās distancēšanās situācijā neesam atkarīgi tikai no veikalu piedāvājuma vien. Atliek vien izvēlēties, ko šodien gatavosim vai ēdīsim.
Reizēm receptes tevi atrod pavisam negaidītos veidos. Pagājušajā nedēļā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā atklāja Jelgavas grāmatu iespiedējiem Stefenhāgeniem veltītu izstādi. Tur pavisam nejauši manās rokās nonāca kartīte ar kūkas recepti no 1718. gadā drukātas pavārgrāmatas Neues Salzburgliches Koch-Buch, autors Konrāds Hagers (Conrad Hagger).
Ar šo kūkas recepti mūs iepazīstināja māksliniece Maruta Raude, kad 2012. gadā ciemojāmies pie viņas īsi pirms Lieldienām. Pērn viņa pāragri devās mūžībā. Mēs nezinām, kāpēc tā notiek. Dievam laikam ir savi nodomi.
Meteņu kūkas jeb maizītes cep no rauga mīklas un pilda ar putotu saldo krējumu. Tās cep dažādās Ziemeļeiropas valstīs laikā starp Ziemassvētkiem un Lieldienām, bet pilnīgi noteikti nedēļā, kad sākas gavēnis pirms Lieldienām.
Kliņģeri galdā ceļam nopietnu svinību gadījumos, tas ir cieņā visā Latvijā. Pirms godiem vienmēr notiek spriešana – ko labāk izvēlēties – torti vai kliņģeri?
Zemgalē godos bieži pasniedz groziņkūkas – tās ir ērti apēst, vienkārši turot rokās. Tām ir bezgalīgi daudz variantu – ar ievārījumu, svaigām vai saldētām un atlaidinātām ogām, svaigu vai žāvētu augļu gabaliņiem, šokolādes un cepumu masu pirmajā pildījuma kārtā.