Manā bērnībā par Helovīniem neko nezinājām. Augām kā padomju bērni, un mums nebija nekādu dvēseļu. Kur nu vēl mirušajiem! Skolā mūs izglītoja, ka Dieva nav, ir tikai miesa, un ir mūžam nemirstīgais Ļeņins. Toties stāstīja par komunismu, “solot katram pēc vajadzībām, prasot no katra pēc spējām” un tādā garā. Kā vēlāk noskaidrojās, nekas no tā visa nestrādā, solītais komunisms tā arī nepienāca, bet valsts sabruka.
Violas Annas Bīriņas rabarberu maize ir vienkārši un ātri pagatavojams pavasara gardums. Kā radīts reizēm, kad pēkšņi ierodas negaidīti ciemiņi un gribas pacienāt ar kādu savu cepumu. Ja dārzā aug rabarberi, ledusskapī ir kefīrs un dažas olas, plauktā milti, cukurs un vēl šis tas pa šķipsniņai, pa karotītei, tad vajadzēs vēl tikai mazliet darba un mīlestības, lai tiktu pie smaržīgas un garšīgas rabarberu kūciņas.
Lakšu pīrāgs ir ļoti vienkāršs un bezgala garšīgs. Ja talkā ņemam gatavu kārtaino mīklu, to var pagatavot tiešām ātri. Es no sirds ieteiktu neskopoties un pirkt sviesta mīklu.
Zahertorte ir ļoti bagātīga un šokolādīga torte, pildīta ar aprikožu ievārījumu. Tā ir viena no Vīnes vizītkartēm, un, ciemojoties skaistajā Austrijas galvaspilsētā, tortes gabaliņš noteikti jāpagaršo ikvienam. Ja tev nav iespēju turp aizbraukt, vari vismaz izcept slaveno torti.
Bērnībā sapņos bieži redzēju karu. Laikam jau to filmu dēļ, ko mums regulāri rādīja padomju TV. Nu, kad karš tiešā tuvumā ir pavisam reāls, pie manis sapnī atnāca leopards. Mierināja, lai nebaidos. Viņš varot tikt galā arī ar lāci. Tad es to sapni izstāstīju savējiem, un tapa mūsu pirmā sadarbība ar jaunajiem robotiem.