Lieldienu olas var nokrāsot ar pavisam parastām ēdamlietām, ko varam atrast ikvienā virtuvē. Mūsmājās parasti krāsojam olas, raibumam pietinot augus, izmantojot putraimus, rīsus un makaroniņus. Bet šogad no dabīgiem materiāliem izmēģinājām iegūt visus varavīksnes toņus, krāsojot olas ar auksto krāsošanas metodi.
Šo it kā vienkāršo ēdienu gatavo paaudzēs, bet tas ļoti labi iet kopā ar tik mūsdienīgo zero waste koncepciju – nemetīsim ārā ēdienu, pat ja tas ir mazliet apkaltis un tāpat vairs nešķiet baudāms, tā pasaudzējot ne tikai pašu maciņus, bet arī planētas resursus.
Barons Minhauzens bijis slavens un valdzinošs melis, Duntē varam apmeklēt viņa muzeju. Par Minhauzena nēģiem Vidzemē sauc ceptas reņģītes želejā ar sinepju piedevu.
Maija delikatese ir lapu reņģes. Mana vecmamma Ella Sondore, ģimenē saukta par Manīti, tās sacepa krietnu bļodu, skaistas, brūnas, ar kraukšķīgām astītēm, ko bērni parasti nočiepa, tikko reņģes noņemtas no pannas.
Katru gadu izmēģinām kādu jaunu olu krāsošanas metodi. Beidzot, beidzot esam tikuši pie ļoti skaistiem rozā toņiem! Agrākie mēģinājumi ar bietēm vai sārtām tējām cieta pilnīgu fiasko. Lieliskie sārtie toņi iekrāsojās no veikalā pirktas granātābolu sulas.
Pagājušajā nedēļā ciemojāmies Viesūnēnos, dažus kilometrus no Bērzaunes, pie ļoti radošas ģimenes. Inguna Plotka un Andris Tkačenko agrāk ir bijuši rīdzinieki, strādājuši dizaina un reklāmas aģentūrās, pirms gadiem mantojuši lauku mājas, un nu savu ikdienu vada šeit.