Lieldienu olas var nokrāsot ar pavisam parastām ēdamlietām, ko varam atrast ikvienā virtuvē. Mūsmājās parasti krāsojam olas, raibumam pietinot augus, izmantojot putraimus, rīsus un makaroniņus. Bet šogad no dabīgiem materiāliem izmēģinājām iegūt visus varavīksnes toņus, krāsojot olas ar auksto krāsošanas metodi.
Ja jūsmāju krājumos martā atrodamas vēl kādas ķiršu kompota burkas, jādomā, kā tās izmantot. Vasarā mūsu opis parasti izcīna nopietnas cīņas ar strazdiem, mēģinot godīgi sadalīt, cik mums, cik viņiem. Tāpēc viņš visus ķiršu labumus ir pelnījis dubultā. Un tāpēc mums mājās ir gardi skābo ķiršu kompoti ar visiem kauliņiem. Tie, ko veikalā var nopirkt bez kauliņiem, nav mūsu gaumē.
Šo it kā vienkāršo ēdienu gatavo paaudzēs, bet tas ļoti labi iet kopā ar tik mūsdienīgo zero waste koncepciju – nemetīsim ārā ēdienu, pat ja tas ir mazliet apkaltis un tāpat vairs nešķiet baudāms, tā pasaudzējot ne tikai pašu maciņus, bet arī planētas resursus.
Šogad par godu Latvijas dzimšanas dienai izcepu rudzu rupjmaizes torti. Recepti esmu salikusi kā kompozīciju no vairākiem avotiem. Kad uznāk iedvesma un ir gana daudz laika, varu eksperimentēt, pārāk nesatraucoties par rezultātu. Ir aizraujoši iztēloties dažādos garšu salikumus, faktūras, krāsas un smaržas. Pandēmijas dēļ viesības šogad nav atļautas, bet mani mājinieki ir ar mieru nomēģināt ikvienu manu eksperimentālo cepumu.
Marinēti siļķu rolmopši ir ēdiens, kas Latvijā ienācis no Vācijas. 19. gadsimta Vācijas kanclers Oto fon Bismarks ir teicis: „Ja siļķes maksātu tikpat dārgi kā kaviārs, cilvēki tās novērtētu daudz augstāk.” Mūsdienās marinēta siļķe atrodama ikviena lielveikala plauktā, bet mājās marinēta vienmēr būs garšīgāka.