Tūlīt būs klāt maijs ar lapu reņģēm. Pavasaris iepriecina ar svaigiem zaļumiem, kurus tā vien gribas pievienot visur, kur vien var, un ēst pilnām mutēm. Ja izdodas tikt līdz mežam, kur šobrīd trako putnu dziesmas un no zemes spraucas vizbulītes, sāk parādīties tik ļoti maigie un patīkami skābenie zaķkāposti
Saldais ēdiens, kas daudziem saistās ar bērnības brīvdienām, kad mamma, vecmāmiņa vai krustmāte uzputoja olas un pagatavoja gaisīgo brīnumu. Deserts īstiem kārumniekiem, kurā var izbaudīt dažādu pakāpju saldumu, maigas faktūras, vaniļu, pienu un karameli.
Līdz šim pietrūka drosmes savā mājas virtuvē izcept ierauga rupjmaizi. Ne man īstās, simtgadīgās koka abras, ne man maizes krāsns, kurā ogles uzkarsēt līdz 300 grādiem. Jāatzīstas, šķita, ka arī tā mīcīšana līdz trešajiem sviedriem nebūtu pa spēkam.
Kad lielais trauks pilns ar sīpolu mizām, skaidrs, ka Lieldienas vairs nav aiz kalniem. Nopirkām arī sarkano kāpostu, tas mūsmājās pēc labās pieredzes iecienīts olu krāsošanai, turpmāk lietosim to ik Lieldienas.
Pie šīs kūkas receptes veda trīs ceļi. Pirms kāda laiciņa septiņus gadus mūsu ģimene ir dzīvojusi Melnsila ielā. Agrākos laikos tā bija Švarcvaldes iela. Kad reiz interneta plašumos uzdūros kūkai ar šādu nosaukumu, nolēmu, ka būtu goda lieta izmēģināt recepti.