Latvijā siera kūka konkurē ar tai līdzīgo biezpienmaizi, ko mājās un konditorejās cep kopš seniem laikiem, kamēr siera kūku tikai pēdējos 20 gadus. Siera kūkas garša salīdzinoši ir smalkāka, pildījuma masa – viendabīgāka.
Ierodoties pie Līgas, mūs sagaidīja skaisti klāts galds ar pašceptu maizi, zaļajiem salātiem un kokteili. Salāti bija aizdarīti ar tīru mārdadža eļļu, to Līga pērk aptiekā. Tā ir ļoti veselīga un bez izteiktas garšas.
Martā Mercendarbes muižā Ineta Karule rādīja, kā gatavot īpašu stipro sieru. Tā kā pērn Baldones garšas meklējumos Inetas siers guva nedalītu žūrijas un baldoniešu atzinību – ieguva pirmo vietu, braucām skatīties, kā tas top.
Riekstiņi ir ar vārītu kondensēto pienu pildīti smilšu mīklas cepumi, kuru pagatavošanai vajadzīgas valriekstu čaulām līdzīgas metāla formiņas. Padomju laikā tās ražoja Rīgā rūpnīcā Darba Spars, par ko liecina formās iepresētais pazīstamais logotips.
Sparģeļus audzēja jau senajā Ēģiptē, un tie ir gari aprakstīti arī seno romiešu pavārgrāmatās. Latvijā tie ienākuši no Vācijas. Kopš 17. gadsimta Vācijā sparģeļi bija ļoti iecienīti ne tikai labās garšas dēļ, bet arī tika uzskatīts, ka tie ir ārstnieciski.