Zemeņu tartes vai zemeņu groziņi – kā pareizāk būtu saukt šīs kūkas, es nezinu. Un varbūt tam arī nav nozīmes, galvenais, lai labi garšo. Ja klasiskos groziņus var ēst, paņemot rokā, šīs kūkas ir pārāk trauslas un tāpēc ēdamas ar kūku dakšiņu vai karotīti, uzliktas uz šķīvīša.
Gaiļbiksīšu saldējums ir sezonāls kārums. Kad Latvijas pļavas pavasarī nokrāsojas zaļas, plaukst ievas, bet vēl nav pieneņu, ir īstais laiks pļavās meklēt gaiļbiksītes. Tas darāms tālāk no šosejām un citiem piesārņojuma avotiem, lai augus droši var lietot pārtikā, un jāpielūko, vai nenolasi kādam piederošus ziedus.
Violas Annas Bīriņas rabarberu maize ir vienkārši un ātri pagatavojams pavasara gardums. Kā radīts reizēm, kad pēkšņi ierodas negaidīti ciemiņi un gribas pacienāt ar kādu savu cepumu. Ja dārzā aug rabarberi, ledusskapī ir kefīrs un dažas olas, plauktā milti, cukurs un vēl šis tas pa šķipsniņai, pa karotītei, tad vajadzēs vēl tikai mazliet darba un mīlestības, lai tiktu pie smaržīgas un garšīgas rabarberu kūciņas.
Pirms 50 gadiem Viesienas apkārtnē par asinsdesām sauca tās pašas desas, ko citur dēvēja par putraimu desām.
Zemeņu ievārījums daudziem saistās ar bērnību un smaržīgu plāno pankūku kaudzi svētdienas rītā. No smaržīgajām Latvijas vasaras zemenēm gatavots ievārījums. Lai gan lielveikalu aukstuma skapjos importētas zemenes varam atrast visu gadu, tās nav TĀDAS.