Reizēm receptes manā virtuvē nonāk pa dīvainiem un negaidītiem ceļiem. Šo recepti atradu grāmatā “Zvaigznei tikai stunda. Itas Kozakevičas laiks” (Armands Melnalksnis, izdevējs “Zelta grauds”, 2004), un tā nav pavārgrāmata, bet gan izdevums par leģendārās Latvijas polietes, žurnālistes, politiķes un sabiedriskās darbinieces Itas Kozakevičas dzīvi un darbu.
Ķirbju risoto garšo pat tiem, kuriem ķirbis nav pirmā izvēle ēdienkartē. Šis ēdiens ir vienlaikus maigs un sātīgs, ļoti skaistā, saulainā krāsā. Ir divi varianti: sliņķu vai gardēžu.
Tomātu kabaču zupa, kuru var uzvārīt no šīm divām sastāvdaļām un kāda atvilktnē aizmirsta buljona kubiņa. Recepti piedāvā mana feisbuka draudzene Zuzanna Peonija, sirsnīgs paldies par dalīšanos. Lūk, viņa raksta šādi: “Recepti atradu pirms dažiem gadiem FB arhīvā. Viss ir pavisam vienkārši!
Sallijas plūmju mērci ēd pie dažādiem ēdieniem – sākot no pavisam vienkāršiem krekeriem un jebkura veida siera, līdz pat gaļas ēdieniem un pat desiņām. Ja tev mājās ir šādas burciņas, esi vienmēr gatavs uzņemt negaidītus ciemiņus, arī pats sevi vari palutināt, pasmeļot ar karoti biezo mērci kaut pie karstas Vīnes desiņas.
Stragnams ir aukstā zupa kurzemnieku gaumē. Agrākos laikos to gatavoja no sālītas siļķes un visādiem pašaudzētiem dārza labumiem: dillēm, lociņiem, pētersīļiem, svaigiem un/vai sālītiem gurķiem (der arī marinēti) un no rūgušpiena, ko saimniece saraudzēja no pašu govs piena, klāt ēdot karstus, mundierī vārītus jaunos kartupelīšus.