Ābolu plātsmaize no rauga mīklas

Dvēseļu kūkas

Manā bērnībā par Helovīniem neko nezinājām. Augām kā padomju bērni, un mums nebija nekādu dvēseļu. Kur nu vēl mirušajiem! Skolā mūs izglītoja, ka Dieva nav, ir tikai miesa, un ir mūžam nemirstīgais Ļeņins. Toties stāstīja par komunismu, “solot katram pēc vajadzībām, prasot no katra pēc spējām” un tādā garā. Kā vēlāk noskaidrojās, nekas no tā visa nestrādā, solītais komunisms tā arī nepienāca, bet valsts sabruka.

Ievads

Teksts: Sandra Ošiņa

Foto: Valdis Ošiņš 

Vasaras ābolu, kurš tikko noplūkts no ābeles, nevar salīdzināt ar tādu, kas pastāvējis kaut dienu. Kāda daļa no smaržas, kraukšķīguma un dzidruma tajā nomirst. Tāpēc laimīgs tas cilvēks, kuram ir iespēja ik dienas nobaudīt svaigu mantu, pienākot vasaras pilnbriedam.

Ja tev ir dārzs ar vismaz trim ābelēm, tu zini, ka šai sakarā var piedzīvot divu veidu nelaimes. Kad nav ābolu gada, ir bēdas, kad āboli ir, ir rūpes. Kad vēl nebija pundurābelīšu un parasta ražojoša augļukoka ēnā varēja pusdienot vesela ģimene, augustā pienāca laiks, kad klusi paukšķi un raksturīgā smarža dārzā iezīmēja ābolu laiku. Bieži labi domāts jautājums „varbūt tev vajag ābolus?” tika uztverts ļoti saasināti, jo parasti ābolu gads iestājās visiem vienlaicīgi, un taupīgām saimniecēm, kurām sirdsapziņa neļauj labu mantu spaiņiem vien nest uz komposta kaudzi dārza stūrī, to bija grūti godam izturēt.

Kad pirmais kārums apmierināts, un gatavo augļu ir par daudz, lai tos tāpat apēstu, jau apgādāti visi radi, draugi un kolēģi, pienāk laiks cept ābolu plātsmaizi. Mūs ģimenē iecienītakā ir ābolu plātsmaize no rauga mīklas. Visgaršīgākās izdodas no skābeno šķirņu āboliem – labi piemēroti ir Baltie Dzidrie, rožāboli vai rudens svītrotie, to šķēlītes cepoties izšķīst.
Vairāk uz rudens pusi ābolmaizes var cept no Antonovkas āboliem, īpaši smaržīgas no tādiem, kuru miza ir koši dzeltena un no gatavības ābola viducis kļuvis caurspīdīgs, bet serdē sakrājusies dzidra sula. Īpašos gadījumos, ja gaidāmi svarīgi viesi, šķēlītes uz maizes var sakārtot kārtīgās rindās. Ja ir nevaļa, ābolu šķēlītes var pārbērt mākslinieciskā juceklī, garšas īpašības tas neietekmē. Maize kūst uz mēles, saldi smaržodama pēc ceptiem āboliem, cukura un kanēļa.

Sastāvdaļas

Rauga mīklai

  • 370 g jeb 2 ½ tējas krūzes miltu (krūze 250 ml)
  • vēl nedaudz miltu pārkaisīšanai
  • 250 ml kefīra, piena vai ūdens
  • 150 g sviesta
  • 25 g svaiga rauga
  • 4 ēdamkarotes cukura
  • šķipsniņa sāls
  • 5 kardamona pākstis jeb
  • ½ tējkarote malta kardamona

    Pāri likšanai

    • 700 g – 1 kg jeb 6–10 skābo šķirņu āboli, atkarībā no izmēra
    • 2 olas
    • 200–250 ml skāba krējuma
    • 100–150 g cukura
    • pēc vēlēšanās sviesta gabaliņi

    Pārkaisīšanai

    • cukurs (labāk brūnais, piemēram, Demereras)
    • malts kanēlis

    Soļi

    Solis 1

    Pagatavo rauga mīklu. Kā to darīt, skaties šeit.

    Solis 2

    Ābolus nomizo, sagriež plānās šķēlītēs. Pannu izklāj ar cepamo papīru tā, lai malas būtu uzlocītas uz augšu. Izrullē mīklu, izveidojot augstākas maliņas. Ābolu šķēlītes kārto rindās vai pārkaisa un izlīdzina pār mīklu.

    Solis 3

    Olas, krējumu un cukuru bļodiņā sakulsta ar dakšiņu vai slotiņu viendabīgā masā. Pārlej āboliem. Pēc vēlēšanās var pārlikt šur tur ar maziem sviesta gabaliņiem.

    Solis 4

    Pārkaisa ar cukuru un kanēli.

    Solis 5

    Liek cepties 180 C grādos apmēram uz 30 minūtēm, līdz mīklas maliņas brūnas un āboli mīksti.

    Mūsu grāmata

    Izpārdota!

    Saistītās receptes

    Dvēseļu kūkas

    Dvēseļu kūkas

    Manā bērnībā par Helovīniem neko nezinājām. Augām kā padomju bērni, un mums nebija nekādu dvēseļu. Kur nu vēl mirušajiem! Skolā mūs izglītoja, ka Dieva nav, ir tikai miesa, un ir mūžam nemirstīgais Ļeņins. Toties stāstīja par komunismu, “solot katram pēc vajadzībām, prasot no katra pēc spējām” un tādā garā. Kā vēlāk noskaidrojās, nekas no tā visa nestrādā, solītais komunisms tā arī nepienāca, bet valsts sabruka.

    Zemeņu tartes jeb groziņi

    Zemeņu tartes jeb groziņi

    Zemeņu tartes jeb groziņiIevadsTeksts: Sandra Ošiņa Foto: Valdis Ošiņš Zemeņu tartes vai zemeņu groziņi – kā pareizāk būtu saukt šīs kūkas, es nezinu. Un varbūt tam arī nav nozīmes, galvenais, lai labi garšo. Ja klasiskos groziņus var ēst, paņemot rokā, šīs kūkas ir...

    Violas Bīriņas rabarberu maize

    Violas Bīriņas rabarberu maize

    Violas Annas Bīriņas rabarberu maize ir vienkārši un ātri pagatavojams pavasara gardums. Kā radīts reizēm, kad pēkšņi ierodas negaidīti ciemiņi un gribas pacienāt ar kādu savu cepumu. Ja dārzā aug rabarberi, ledusskapī ir kefīrs un dažas olas, plauktā milti, cukurs un vēl šis tas pa šķipsniņai, pa karotītei, tad vajadzēs vēl tikai mazliet darba un mīlestības, lai tiktu pie smaržīgas un garšīgas rabarberu kūciņas.

    Mūsu sadarbības partneri