Tējas maize jeb Bišu dūriens

Dvēseļu kūkas

Manā bērnībā par Helovīniem neko nezinājām. Augām kā padomju bērni, un mums nebija nekādu dvēseļu. Kur nu vēl mirušajiem! Skolā mūs izglītoja, ka Dieva nav, ir tikai miesa, un ir mūžam nemirstīgais Ļeņins. Toties stāstīja par komunismu, “solot katram pēc vajadzībām, prasot no katra pēc spējām” un tādā garā. Kā vēlāk noskaidrojās, nekas no tā visa nestrādā, solītais komunisms tā arī nepienāca, bet valsts sabruka.

Ievads

Teksts: Sandra Ošiņa

Foto: Valdis Ošiņš 

29/04/2013

Šīs receptes saknes meklējamas Vācijā, kur tā pieskaitāma vecām un klasiskām kūku receptēm. Tās oriģinālais nosaukums ir Bienenstich jeb Bišu dūriens. Vācu Wikipedia ir atrodams kāds stāsts par kūkas nosaukuma izcelšanos.

1474. gadā Vācijas imperators nolēmis ieviest nodokli par pārvietošanos pa Reinas upi. Andernahas pilsētas iedzīvotāji ar to nav bijuši mierā un nolēmuši buntoties. Imperatora kareivji no Lincas gatavojās uzbrukt pilsētai, bet Andernahas iedzīvotāji nedomāja lēti padoties. Divi maizniekzeļļi pie pilsētas mūriem bija piekāruši bišu stropus, ar ko pēc tam svieduši iebrucējiem. Pateicoties sadusmotajām medus vācējām, uzbrukums ticis veiksmīgi atvairīts, un uzvaras svinēšanai pēc tam izcepuši kūku ar nosaukumu Bišu dūriens.

Rīgā kūkas ar tādu nosaukumu tika ceptas arī padomju laikā līdz 1964. gadam, kad izstrādāja jaunu konditorejas standartu. Mājas lapā www.konditors.lv (šī lapa vairs diemžēl nedarbojas!) pirms gadiem varēja atrast šādu leģendārā konditora Jāņa Ozoliņa stāstu: ”Noteikti taču esat ēduši ”Tējas maizītes”! Īstais nosaukums, kad es sāku strādāt, tām bija ”Bišu dūriens”. Receptūru krājumā 1964. gadā vajadzēja iegrāmatot arī šo nosaukumu. Tirdzniecības ministrijas tehnoloģe inženiere, kas prata tikai krieviski, nezināja, kā lai iztulko “Bišu dūriens”, un bildusi: ”Nu, pust buģet buločka čainaja!” (Nu, lai paliek tējas maizīte!). Vecie meistari tā arī pielaidās – sak, nu labi jau, labi.”

Meklējot informāciju par šo recepti, manās rokās nonāca padomju laika konditoru rokas grāmata. Tā ir paredzēta ražošanas uzņēmumiem, tāpēc sastāvdaļas paredzētas lielam daudzumam kūku. Esmu recepti pārveidojusi, izdalot sastāvdaļas tā, lai daudzums atbilstu vienai plātij.

No vācu receptēm šī atšķiras ar to, ka mīkla tiek gatavota ar ieraugu un raudzēta garas stundas. Savukārt glazūrai vācieši pievieno medu un mandeļu skaidiņas, bet padomju Tējas maizes receptē glazūrā medus vietā lieto cukura sīrupu, bet mandeļu skaidiņu vietā – drupinātus riekstus. Nav minēts riekstu veids, visticamāk, tie bija zemesrieksti.

Izmēģinot abas receptes, secināju, ka rauga mīklas gatavošana ar ieraugu ir tā vērta, kaut arī prasa ilgu laiku. Maizes struktūra ir īpaši irdena un viegla, to var labi sagriezt, neizspiežot ieziesto krēmu. Bet glazūra no mandeļu skaidiņām un medus noteikti ir garšīgāka vācu variantā. Šeit piedāvātajā receptē ir apvienotas abas.

Internetā atrodamajās mūsdienu vācu receptēs rauga mīklas sastāvdaļas gandrīz neatšķiras, bet krēmu gan gatavo dažādi: gan sviesta vietā lieto saputotu saldo krējumu, gan pievieno rīvētu citrona miziņu. Vai arī krēmu gatavo no pienā iejaukta vaniļas pudiņa.

Bišu dūrienus jeb Tējas maizes konditorejās var nopirkt reti, un tās garšo citādi nekā agrāk. Tas tāpēc, ka no dabīgiem produktiem gatavotas kūkas ātrāk bojājas. Mūsdienās lielveikalu ķēdes sadarbojas tikai ar tādiem ražotājiem, kas var nodrošināt garus derīguma termiņus. Tāpat veikalos un konditorejās izvairās pārdot saldumus, kuri jau pēc dažām stundām jānoraksta, ja nav izpirkti. Bet mājās mēs varam izvēlēties vislabākās izejvielas un ēst svaigas kūkas.

Tā kā Tējas maize ir viena no manām mīļākajām bērnības kūkām, esmu priecīga, ka šo garšu man ir izdevies restaurēt ļoti tuvu atmiņām. Lai nebiedē ilgais gatavošanas laiks kopumā, jo, mīklai rūgstot, jau nav jāstāv klāt. Ja saskaita kopā minūtes, kas jāpavada pie mīklas mīcīšanas, glazūras un krēma gatavošanas, nav nemaz tik traki. Galu beigās ir liela plāts ar kūkām, kuru pietiks lielākām viesībām. Kūkas īstiem kārumniekiem!

Drukātā veidā recepte pieejama mūsu grāmatā “Eiropas vēsture latviešu virtuvē”.

Sastāvdaļas

Mīkla

Ieraugam

  • 200 g miltu
  • 100 ml ūdens
  • 40 g svaiga rauga

Iemīcīšanai

  • 300 g miltu + nedaudz apkaisīšanai
  • 100 g sviesta
  • 100 g cukura
  • 3 olas
  • 1 ēdamkarote vaniļas cukura
  • 70 ml piena
  • šķipsna sāls

      Glazūrai

      • 50 g cukura
      • 125 g medus
      • 125 g sviesta
      • 150-200 g mandeļu lapiņu
      • pēc izvēles ½ tējkarote vaniļas ekstrakta vai 1 tējkarote vaniļas cukura

      Krēmam

      • 30 g miltu
      • 170 g mīksta sviesta
      • 100 g cukura
      • 2 olas
      • 1 tējkarote vaniļas cukura
      • 210 ml piena

      Soļi

      Solis 1

      Pagatavo ieraugu. Raugu izšķīdina siltā ūdenī (30-35 °C temperatūrā), pievieno miltiem, iejauc ieraugu, pārkaisa miltiem, pārsedz ar dvieli un liek siltā vietā rūgt 2,5-3 stundas. Kad ieraugs sāk kristies apjomā, pievieno visas pārējās mīklai paredzētās sastāvdaļas, kārtīgi izmīca, tālāk rīkojas tāpat kā ar ieraugu.

      Solis 2

      Mīklu raudzē 2-2,5 stundas, pa starpām vienu vai divas reizes mīklu ar rokām nospiežot uz leju.

      Solis 3

      Gatavo vārīto krēmu. Pienu ar cukuru uzvāra. Pa to laiku, kamēr piens uzkarst, puto olas ar miltiem un vaniļas cukuru, karsto pienu strūkliņā pievieno masai. Krēma katliņu liek ūdens peldē un maisot karsē, līdz krēms sabiezējis. Atdzesē.

      Solis 4

      Uzrūgušo mīklu izveltnē uz plāts, kas izklāta ar cepamo papīru, maliņās izveidojot mazu valnīti. Atstāj uzrūgt.

      Solis 5

      Gatavo glazūru. Cukuru, medu un sviestu uz pannas karsē, līdz veidojas viendabīga masa.

      Solis 6

      Karstajai glazūras masai piejauc mandeļu skaidiņas un liek nedaudz atdzesēties.

      Solis 7

      Glazūru pārklāj mīklai uz plāts.

      Solis 8

      Cep 180 °C temperatūrā uzkarsētā cepeškrāsnī, līdz mīkla izcepusies sausa, un glazūra ir skaisti brūna. To, ka kūka gatava, var skaidri sajust ar degunu – smarža ir valdzinoši satraucoša. Kūku ņem laukā no krāsns, atdzesē un nogriež maliņas.

      Solis 9

      Atdzisušajai olu masai pieputo sviestu. Krēmu puto, līdz tas kļuvis gaišs un viegls.

      Solis 10

      Kūkas biskvītu sagriež 4 daļās, katru no tām – horizontāli uz pusēm.

      Solis 11

      Apakšējās daļas pārziež ar krēmu.

      Solis 12

      Pārliek pāri virsējās daļas un vieglītēm piespiež.

      Solis 13

      Atstāj ievilkties uz vismaz stundu.

      Solis 14

      Griež gabaliņos un bauda.

      Mūsu grāmata

      Izpārdota!

      Saistītās receptes

      Dvēseļu kūkas

      Dvēseļu kūkas

      Manā bērnībā par Helovīniem neko nezinājām. Augām kā padomju bērni, un mums nebija nekādu dvēseļu. Kur nu vēl mirušajiem! Skolā mūs izglītoja, ka Dieva nav, ir tikai miesa, un ir mūžam nemirstīgais Ļeņins. Toties stāstīja par komunismu, “solot katram pēc vajadzībām, prasot no katra pēc spējām” un tādā garā. Kā vēlāk noskaidrojās, nekas no tā visa nestrādā, solītais komunisms tā arī nepienāca, bet valsts sabruka.

      Zemeņu tartes jeb groziņi

      Zemeņu tartes jeb groziņi

      Zemeņu tartes jeb groziņiIevadsTeksts: Sandra Ošiņa Foto: Valdis Ošiņš Zemeņu tartes vai zemeņu groziņi – kā pareizāk būtu saukt šīs kūkas, es nezinu. Un varbūt tam arī nav nozīmes, galvenais, lai labi garšo. Ja klasiskos groziņus var ēst, paņemot rokā, šīs kūkas ir...

      Violas Bīriņas rabarberu maize

      Violas Bīriņas rabarberu maize

      Violas Annas Bīriņas rabarberu maize ir vienkārši un ātri pagatavojams pavasara gardums. Kā radīts reizēm, kad pēkšņi ierodas negaidīti ciemiņi un gribas pacienāt ar kādu savu cepumu. Ja dārzā aug rabarberi, ledusskapī ir kefīrs un dažas olas, plauktā milti, cukurs un vēl šis tas pa šķipsniņai, pa karotītei, tad vajadzēs vēl tikai mazliet darba un mīlestības, lai tiktu pie smaržīgas un garšīgas rabarberu kūciņas.

      Mūsu sadarbības partneri