Marinēti gurķi omas gaumē
Ķiploku grauzdiņi
Ķiploku grauzdiņi vai rupjmaizes grauzdiņi, sauc kā gribi, bet tā ir viena pamatīga vērtība latviešu virtuvē. Publicējam recepti par godu Latvijas 106. dzimšanas dienai.
Ievads
Teksts: Sandra Ošiņa
Foto: Valdis Ošiņš
11/08/2013
Atmiņā vēl laiki, kad padomju veikalu ziemas dramatiskais sakņu un dārzeņu sortiments katrā mājas virtuvē piespiedu kārtā lika darbināt mazītiņas konservu fabrikas, vārīt ievārījumus, karsēt kompotus, marinēt gurķus un sautēt vīriešu zaftes. Šodien veikalu plaukti piekrauti un izvēle liela.
Bet ir izņēmumi. Mūsu ģimenē iestājas ļoti saspīlēts laiks, kad pavasarī kāds paziņo traģisko vēsti, ka ŠĪ omas marinēto gurķu burka ir ŠOGAD PĒDĒJĀ un būs jāgaida līdz jaunajai ražai. Protams, bez marinētiem gurķiem pavisam iztikt nevar, ja kārojas vārīt soļanku vai uzjaukt rasolu. Esam izmēģinājušies visādus veikala gurķus, diemžēl starp tiem nav nevienu, kas varētu kaut attāli līdzināties omas klasiskajiem.
Lielākā daļa „it kā vietējo ražotāju” izvieto savus pasūtījumus Indijā, Polijā vai citās zemēs. Mums tie ir par saldu, vai arī garšas ziņā diļļu un ķiploku vietā jūt vienu vienīgu etiķi, vai gadās nopirkt skumīgi mīkstus eksemplārus. Tā nu esam laimīgi, ka omai vēl gana daudz spēka, lai pati gan sētu, gan ravētu, gan marinētu. Jubilejās omas gurķi no galda pazūd zibens ātrumā, kad viesi noskaidrojuši, ka tie ir TIE gurķi.
Par konservēšanas niansēm. Oma savulaik gurķu burkas pasterizējusi ūdens katlā, bet pēc draudzenes ieteikuma pārbaudījusi, ka pietiek pāris reižu apliet ar verdošu marinādi uz 15–20 minūtēm, trešajā reizē kārtīgi sasegt uz minūtēm 40, tad tie glabājas arī bez speciālas karsēšanas. Ja vēlas taupīt laiku, var pirmo reizi pārliet tīru verdošu ūdeni, to pēc pārliešanas atliet katlā, otro reizi gurķiem pārliet arī tīru verdošu ūdeni, ko pēc tam izlej laukā. Kamēr gurķi izkarst otro reizi, pirmā uzlējuma ūdeni atkal uzvāra, pievieno sāli, cukuru un etiķi un lieto trešajai pārliešanai, pēc kuras burkas aizvāko un tālāk rīkojas pēc iepriekšēja apraksta.
Par garšvielām – katrs var bez šeit minētajām izvēlēties sev tīkamākās un pierastākās, asumam vēl pielikt čili pipara gabaliņus, melnos vai smaržīgos piparus, sinepju sēklas vai estragonu. Šeit aprakstītā recepte ir mūsu ģimenē iecienītā. Cukuru un etiķi garšo un pievieno, cik nu kuram tīk.
Lai būtu vajadzīgais kraukšķīgums, gurķiem jābūt maziem, stingriem un tikko no vagas vai dobes. Ja gurķi ir lielāka izmēra un gribat būt droši, ka tie ar garantiju glabāsies visu ziemu, burkas var arī sterilizēt lielā ūdens katlā ar ieklātu dvielīti vai drāniņu. Burkas nedrīkst saskarties ar katla dibenu. Arī savstarpēji burkām jābūt atstatu, vāciņiem tikai viegli uzliktiem, ne aizskrūvētiem. Burkas 90 grādus karstā ūdenī lēnām sterilizē (nedrīkst uzvārīt!), 0,7-1 l burkas apmēram 15 minūtes, 3 l – 20 minūtes, pēc tam aizvāko un adzesē, burkas novietojot ar vāku uz leju. Labās cepeškrāsnīs, kur var precīzi noregulēt temperatūru, burkas var sterilizēt, ieliekot dziļākā pannā, kurā ieliets ūdens. Kā to darīt, var izlasīt krāsns lietošanas instrukcijā (tikai nekādā gadījumā neskrūvējat ciet vāciņus!). Tā kā šādi konservēt ir sarežģītāk, var riskēt un gurķus vairākas reizes pārliet ar uzvārītu marinādi, pēc tam sasedzot ar segu.
Pagājušā gadā publicējām omas mazsālīto gurķu recepti, kura šajā vasarā pēc mājas lapas statistikas ir viena no skatījumu līderiem. Ceram, ka arī marinēšanas gudrības būs noderīgas laikā, kad konservēšana atkal nākusi modē, un augstu tiek vērtētas dāvanas no pašu izaudzētā un ziemai sagatavotā. Vai arī aukstā ziemas vakarā vienkārši sagribēsies kaut ko pikantu un kraukšķīgu. Nevajadzēs iet uz veikalu, būs tikai jāpalūko plauktā.
Sastāvdaļas
Uz 1 burku (750–800 ml)
- 500-600 g vidēji un mazi gurķīši (cik tieši ielien burkā, atkarīgs no lieluma un formas)
- 4-5 ķiploka daiviņas (var pievienot arī jauno ķiploku lakstus un ziedus)
- mārrutka lapa, plaukstas lieluma gabals
- sauja diļļu ar visiem ziediem un kātiem
- 4–5 ķiršu lapas
- 2–3 upeņu lapas
Marināde (uz 1 l ūdens)
- 1 ēdamkarote ar kaudzīti sāls
- 1 tējkarote cukura
- 150 ml 9 % etiķa
Soļi
Solis 1
Burkas izmazgā, izplaucē ar vārošu ūdeni, atstāj nožūt. Vāciņus uzvāra ūdens kastrolītī un atstāj padzesēties. Gurķus nomazgā, nogriež tiem galiņus.
Solis 2
Burkas apakšā liek daļu diļļu, ķiršu lapu, upeņu lapu, mārrutku lapu un ķiploku.
Solis 3
Kārto gurķus vertikāli, pēc iespējas ciešāk citu pie cita, pašus mazākos atstājot nobeigumam.
Solis 4
Liek nākamo daļu diļļu, ķiploku un lapu.
Solis 5
Kārto mazos gurķīšus, līdz burka gandrīz pilna.
Solis 6
Uzvāra ūdeni, iejauc cukuru, sāli un kā pēdējo pielej etiķi. Marinādi pārlej gurķiem.
Solis 7
Burkām viegli uzskrūvē vāciņus.
Solis 8
Sakārto burkas blakus un sasedz ar kādu sedziņu vai biezāku drānu, atstāju uz pusstundu.
Solis 9
Nokāš marinādi no burciņām atpakaļ katlā. Uzvāra un pārlej vēlreiz, rēķinoties, ka otrajai pārliešanas reizei nepietiks ar pirmajā reizē nolieto marinādi, vajadzēs nedaudz vairāk. Marinādei jābūt līdz burkas malām, lai burkā pēc iespējas nebūtu gaisa. Uzmanīgi pārbauda, vai burkas vītnes daļa ir pilnīgi tīra, lai nebūtu pielipušas dilles vai lapas. Vāciņus uzskrūvē, pievelk pēc iespējas cieši. Burkas saliek ar vākiem uz leju, sasedz un notur vēl 3–4 stundas. Kad atdzisušas, novieto vēsā vietā.
Saistītās receptes
Ķiploku grauzdiņi
Ķiploku grauzdiņi vai rupjmaizes grauzdiņi, sauc kā gribi, bet tā ir viena pamatīga vērtība latviešu virtuvē. Publicējam recepti par godu Latvijas 106. dzimšanas dienai.
Jāņogu želeja
Jāņogu želeja ir smalka un garda, ja vien to pagatavo meistarīgi. Atceros, bērnībā mamma to taisīja nevārot – izspieda no ogām sulu, pievienoja divas reizes vairāk cukura un tad lēni jo lēni maisīja, līdz cukurs bija izkusis. Reizēm tā lēnā maisīšana bija mans pienākums. Nedrīkstēja uzkult putas, tas bija tiešām ļoti garlaicīgs darbs. Un man želeja tā īsti negaršoja. Tā cirtās kaklā un bija vienkārši ļoti stipri skābi salda. Tāpēc ilgu laiku to ziemas krājumiem negatavoju.
Ātrais Jāņu siers
Jāņu siers vai nu ļoti garšo, vai negaršo nemaz. Tomēr Jāņos to ceļ galdā jebkurā gadījumā, jo tas ir rituāls ēdiens, apdziedāts Jāņu dziesmās kopš senseniem laikiem.
Labdien, bet man interesē cik tad daudz ir tas etiķis jālej, jo kas ir 150, tie ml, grammi, kā lai precīzi zin?Un cukurs tik maz jāliek, vai tad nav tikpat cik sāls jāleik?
Labdien, Jovita!
Kad vēl bija nopērkama 70% etiķa esence, oma lēja uz 1 l marinādes 2 ēdamkarotes. Pārrēķinājām, ka 9% galda etiķis attiecīgi jāņem 150 ml. Ja nav pieejama mērglāze, var ņemt krūzīti, kurai ir ap 300 ml, un uz litru ūdens liet pusīti. Var arī izlīdzēties ar kādiem jogurta trauciņiem, kuri ir attiecīgā tilpuma. Vai nomērīt 15 ēdamkarotes (10 ml) kādā krūzē vai glāzē un apmēram tik daudz tad liet etiķi. Nebūs ļoti izteikta atšķirība, ja būs +/- 10 ml.
Par cukuru – tā mūsu oma taisa. Ja vēlaties saldāku garšu, droši lieciet vairāK. Tas jau katra garšas jautājums.
paldies par padomu.
inga.
Ceram, Inga, ka noderēs un gurķi izdosies jo gardi. Nodosim šo paldies mūsu omai, kuras dienas šobrīd ir ļoti aizpildītas ar gurķiem, dillēm un burkām.
Sataisiju pirmo partiju “omes gurkiisus” ,bet pagarsojot ,nav muusu ,baigi skaabie ,esam saldaaku marinaazu miilotaaji ,sitie tikai rasolam der.
Sveika, Agnese! Tā tiešām gaumes lieta – mūsu ģimenē atkal nevienam negaršo saldie! Ne pie viena ēdiena, ne tāpat. Bet tāpēc jau katrs varam lietot cukuru, kā tīk. Tā ir to cilvēku bŗīvā izvēle, kuri paši uzdrošinās gatavot. Lai izdodas atrast savu ideālo saldi skābo proporciju!
…etiķi 0,9 % lieku uz litru
-2 ēdamkarotes. sāli, cukuru tāpat kā omes receptē. Sanāk lieliski. Man arī traucē etiķa skābums un netik veselīgi.
Piparus paziņa ieteica likt vairāk – lieku veselu sarkano aso piparu. Asumiņš sanāk elegants. Un mākslinieciski izskatās 🙂
Palies, Ausma, par dalīšanos pieredzē!
Ladbien!
Recepte, kur tiešām var gūt priekšstatu par gurķu marinēšanu no A līdz Z. Tā kā man šis ir pirmais gads, kad marinēju gurķīšus, tad varu teikt, izskatās ļoti labi, un nenocietāmies un jau pēc laika atvērām, protams, garša nebūs tāda pati kā ziemā, bet ir ļoti garšīgi!
Paldies, Jums!
Labdien, Agnese! Gurķu laiks patiesi ir sācies, novēlam, lai izdodas kraukšķīgi un gardi ziemas krājumi. Ja runa iet par laiku, kad tos gurķus var sākt ēst – domāju, ka ir līdzīgi, kā vienā vecā filmā. Uz piedāvājumu agrā pēcpusdienā iemalkot kādu glāzi dāma atbildēja, ka tik agri nemēdz dzert. Kavalieris piemiedza ar aci un samiernieciski teica, ka kaut kur pasaulē tieši šajā brīdī jau iestājas vakars. Tā ka jūs varbūt nogaršojāt gurķīšus pēc Austrālijas ziemas laika.
Varu padalīties ar savas omes recepti gurķīšu marinēšanā. Uz 1 lit. ūdens;1,5 ēd/kar.sāls.3/5 ēd/kar.cukura.1/5 ēd/kar.eksenci 70%.jeb 100 ml 9%etiķa.Pievienot garšvielas;750 ml.burciņā lieku-dilles ziedu ar nelielu kātiņu,2 diviņas ķiploka,upeņu lapas 2.gb.,1 gb.laura lapu,pipara graudiņus 5.gb.,ielieku arī čili pipariņu(kaltētu 1-2gb.)Protams,ja gribas asumiņa.Mēģiniet-būs, ļoti garšīgi garantēju!Vēlu veiksmi,lai izdodas!
Labdien, Liene! Liels paldies par dalīšanos! Pēdējās nedēļas laikā mūsu omas gurķu recepti aplūkojuši gandrīz divi tūkstoši cilvēku, šobrīd ir īstais laiks, lai arī citu omu receptes nonāktu pie ziemas gurķu kārajiem!
Labdien,tās karotes mērvienībā ar kaudzīti vai strīķētas ?
Labdien, Ilze! Ļoti nestrīķē, arī kaudzi necenšas uzraust. Tādas karotes, kā ērti paņemt.
paldies omem ļoti garšigigurķiši iesaku visiem nopromēt pašu taisitus
Paldies, Dzintra, par labiem vārdiem! Mūsu oma nu jau tajā saulē, bet gurķi pēc viņas receptēm ir un būs vislabākie. Priecājamies, ka noderēja, un arī viņa noteikti priecātos.
Labdien, katram jau sava tā gurķu garša, bet varbūt kādam garšo mana. Šo recepti izlasīju vecā pavārgrāmatā, tur teikts: uz 1 l ūdens ņem divas ēdam karotes sāls(bez kaudzes)(nevis deserta, bet tiešām ēdam karotes)1,5 ēdam karotes cukura un 1,5 ēdamkarotes esences.Lai labi garšo!
Labdien, Nora! Paldies par dalīšanos ar recepti. Vienīgā problēma, ka Latvijā šobrīd nav iespējams iegādāties etiķa esenci. Kam iznāk braukt uz Lietuvu, tur esence joprojām ir veikalos nopērkama. Ja esences nav, pēc mūsu aprēķiniem 1,5 ēdamkarotēm (15 ml) 70 % etiķa esencei atbilst 100 ml 9 % etiķa.
Bet vieglāk nav uz vidēju uguni pavārīt nedaudz gurķus ar marinādi. Pēctam gurķus ieliek burciņā un tad kārtīgi uzvāra marinādi no jauna un uzlej pa virsu gurķiem? Jo vairākas reizes lejot siltu marinādi atgādina tādu kā vārīšanu.
Šādu variantu neesmu mēģinājusi. Baidos, ka gurķi nebūs tik kraukšķīgi. Kad aplej ar vārošu marinādi, tā domēr uzreiz padziest. Zinu, ka ķiršu kompots no vārītiem ķiršiem atšķiras ar to, ka pēc pārliešanas ķirši tomēr nezaudē savu formu, kamēr vārot mizas saplīst un ķirši pašķīst. Ar gurķiem varētu notikt līdzīgi. Ja jūs izmēģināt un rezultāts ir labs, lūdzu, uzrakstiet savu pieredzi.
Esmu liels gurķu un sēņu marinētājs,jau kuro gadu desmitu pieturos pie mammas receptes – uz 1l ūdens 2 ēdamkarotes sāls,1 ēdamkarote cukura,es pirms karstas marinādes liešanas uz 1,5l burku leju deserta karoti 70% esenci, ķiploki, dilles, melnie pipari un obligāti mārrutka sakne,tad ir kraukšķigi, dažreiz asumiņam čillī pipara ripiņu, ķiršu lapas nē, tās gurķus padara tumšus,lieku katlā un sterlizēju,tikļidz guķis drusku sāk mainīt krāsu,tā nost,vāku virsū un pufaiku virsū.
Paldies par dalīšanos ar recepti, nav šaubu, ka ikvienam būtu prieks ielūkoties jūsu pagrabā uz rudens pusi, un ziemā var ēst pats un cienāt viesus. Lai garšīga arī nākamā ziema! Ja iznāk brīvs brīdis, lūdzu, uzrakstiet arī savu sēņu marinēšanas recepti. Par sēņu vietām gan nejautāšu 🙂
Sveiki! Cik ilgi to pufaiku tura virsū, jo nesen lasīju, ka sesedz tikai1-2 stundas…
Sveicināti! Es parasti atstāju uz visu nakti. Vakarā samarinēju un eju gulēt. Bet kāda mana radiniece, piemēram, patur kādu laiku sasegtas burkas un tad strauji atdzesē aukstā ūdenī. Tā esot kraukšķīgāki gurķi. Papildu kraukšķīgumam viņa pievieno pētersīļu lapas. Un gurķi viņai tiešām izdodas garšīgi, ir pārbaudīts.
Sveiki .Gurķus marinēju jau daudzus gadus ,bet pagājušo gadu sabojājās ļoti daudz samarinetās gurķu burkas.Šodien noeju pagrabā un jau ieejot dzirdu čīkstēšanu ,jau atkal piecas pirms nedēļas sagatavotās burkas sbojājušās .Dažas saduļķojušās ,bet dažas tik nejauki smird ,ka rokas grūti atmazgāt.Kas varetu būt par vainu?Lietoju parasto mūsu sāli ,etiķa esenci.Burkas izmazgāju ar sodu,sterilizēju līdz gurķi maina krāsu .Varbūt vaina cukurā?
Sveika, Ruta! Šķiet, pie vainas ir baktērijas, ja gurķi uzrūgst un izšauj. Mums šogad no 25 burkām viena arī sabojājās, bet tai izrādījās par švaku aizgriezts vāciņš. Tā kā mūsu ģimenē agrāk gurķus marinēja oma, un es to daru tikai 3. gadu, tad man nav lielas pieredzes ar bojāšanos. Bet atceros, ka arī omai reizēm gadījās tādas ķibeles. Šaubos, vai tas ir cukurs, drīzāk vai nu gurķi par maz izkarsuši un kāda baktērija tomēr kaut kur palikusi dzīva, vai vāciņi nepieguļ ideāli. Vai jūs lietojat jaunus, iepriekš nelietotus vāciņus? Oma kādreiz minēja, ka viņai labāk veicies ar jauniem, pie tam viņai likās, ka labāki ir vienkrāsainie, metāliskie, nevis ar bildēm apdrukātie. Un vēl pastāv uzskats, ka reizēm gurķiem ir nelabvēlīgi laikapstākļi, varbūt šis gads ir tāds? Žēl, ka ieguldītais darbs vējā.
Lūdzu mūsu lasītājus dalīties pieredzē par marinētu gurķu pasargāšanu no sabojāšanās!
Lai marineti gurki butu kraukskigi pirms marinesanas 5-6st jamerce auksta udeni
Paldies par dalīšanos pieredzē.
Laba diena! Atceros, ka mana vecmāmiņa vienmēr katrā burkā ielika pāris ozola lapas, kuras deva labu kraukšķi. Bet, pārējais- divas karotes sāls, viena karote cukurs, 2 karotes esence. Iepriekšējā gadā mums visvairāk iepatikās mūsu eksperimenta gurķi- katrā 2 l burkā papildus klasiskajai garšvielu buķetei ielikām vienu kajena pipariņu. Labāk nekā čili.
Paldies par dalīšanos ar vecmāmiņas recepti! Šajā gurķu marinēšanas laikā noteikti kāds vēl pamēģinās arī šādu variantu. Par ozollapām zināju, ka tādas pie gurķiem mēdz pievienot poļi.